Divi latviešu puiši apņemas piepildīt ambiciozu plānu – ar velosipēdu apceļot pasauli

2 komentāri

Divi latviešu puiši apņēmušies izpildīt vērienīgu plānu – apceļot pasauli ar velosipēdu.

Puiši nupat kā atgriezušies no brauciena pa Centrālameriku, kur sastapušies arī ar kurioziem piedzīvojumiem un lielām izbailēm. Abi ceļotāji no garā ceļa atgriezušies svētdien, 29. aprīlī.

2000 kilometru garais brauciens pa Centrālameriku bijis iespaidiem bagāts. Pasaules apceļotāju tandēms izveidojās pirms četriem gadiem. Sākotnējā iecere gan bijusi krietni piezemētāka – plāns bija doties uz 2015. gada hokeja čempionātu Prāgā. Un tā tas sakās – puiši katru gadu devās garā velobraucienā. Šādi apceļotas jau 13 valstis, nobraukti 8000 kilometri.

Gatis Kreceris
“Ar velo apkārt pasaulei” ceļotājs

Katru gadu mums līdzi ir Latvijas karodziņš piestiprināts. Ik pa laikam kāds paprasa, kāds sajauc Latviju ar Austriju. Centrālamerikā Latviju varbūt tikai viens cilvēks zināja.

Centrālamerikas brauciens ir ceturtais no vismaz 20 pasaules apceļošanas posmiem. Maršruts veda no Meksikas līdz Kostarikai. Tā kā ceļš ir fiziski grūts, velobraucējiem līdzi iespējami mazāk mantu, lai nebūtu smagi – pāris drēbju kārtas un pats nepieciešamākais. Ja bija iespējams, ceļā nakšņoja pie turienes latviešiem, citos gadījumos – hosteļos vai teltī.

“Divas naktis mēs palikām pie ugunsdzēsējiem. Centrālamerikā ir laba tradīcija, ka ceļotāji var pa velti palikt ugunsdzēsēju depo. Kostarikā bija kā pieczvaigžņu viesnīcā, bet Meksikā depo bija kā kūts. Tualetē, lai nolaistu ūdeni, bija ūdens jāielej no ugunsdzēsēju mašīnas spainī,” min “Ar velo apkārt pasaulei” ceļotājs Jānis Šipkovs.

Brauciena prieks bija atsaucīgie un draudzīgie vietējie, taču dažbrīd piedzīvotais kultūršoks bijis pamatīgs.

“Bijām jau lasījuši un pētījuši, ka lielās pilsētas ir bīstamas. Nikaragvā bija lieli protesti, pie robežas mūs apturēja. Cilvēki ar nūjām, mačetēm. Bija neomolīga sajūta,” atminas Jānis.

Savukārt Gatis stāsta: “Bija gadījums, kad uz Nikaragvas robežas runājām ar kungiem, kuriem pie sāniem bija revolveri. Un pēkšņi man pielika pie pleca pistoli. Pusdienu pēc tam biju diezgan tramīgs un par daudz ko aizdomājos.”

Puišiem nav nosaukts dziļi poētisks šo braucienu mērķis – ceļā viņi dodas, jo tā gluži vienkārši ir interesantāk. Domās sāk iezīmēties jau nākamais pasaules apceļošanas posms nākamgad, kas varētu vest pa Āfriku vai Āziju.