Diskusijās par simtgades Dziesmu svētkiem drāmas netrūkst. Kādas dilemmas jārisina rīkotājiem?

3 komentāri

Nākamgad – Latvijas simtgadē gaidāmie Dziesmusvētki būs visskanīgākie un vērienīgākie, kurus mums sava mūža laikā būs lemts piedzīvot, tomēr drāmas netrūkst, jo par dziesmu izvēli un deju soļiem ne viens vien sagājis ragos – lai nu pieminam kaut vai vētru sociālajos tīklos par deju lieluzvedumu “Māras zeme”, kura dēļ tika rakstītas vēstules pat valsts prezidentam.

LNT Ziņu Top 10 skaidroja, vai svētku režisoriem izdevies norīt šo rūgto kumosu, un ar kādām sajūtām tiek veidots ne mazāk strīdīgais repertuārs koriem? Kādas dilemmas jārisina, lemjot, ko ņemt ārā, ko atstāt un ko – likt klāt, un ko saka tie, kam būs jāstāv tribīnēs un jāizdejo iecerētais?

Foto

Kurnēšanu raisījušas ne tikai simtgades Deju svētku lieluzveduma deju ieceres, bet arī Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuārs, taču par to publiski kašķi nav celti. Maestro Raimonds Pauls, kura dziesma “Manai dzimtenei” iepriekšējo svētku noslēguma koncertā netika iekļauta, bet ko tūkstošgalvainais koris kā pirmo nodziedāja par tradīciju kļuvušajā sadziedāšanās pasākumā, norāda, ka problēmas ar Dziesmu svētku repertuāru esot jau sen. Viņš aicina meklēt zelta vidusceļu.

Raidījuma uzrunātā jauktā kora “Ropaži” dziedātāji atzīst, ka ikdienā tādu repertuāru, kāds paredzēts Dziesmu svētkos, viņi nedzied. Šis amatieru koris uzskata, ka Dziesmu svētkus nedrīkst pārvērst par konkursu, kura repertuārs, viņuprāt, tiek pielāgots vien profesionāļu balsīm un lai apmierinātu koncerta veidotāju mākslinieciskās ambīcijas. Esot sajūta, ka lauku kori pastumti malā, bet, viņuprāt, ir jābūt balansam.

Kora diriģents Kaspars Sarma uzskata, ka Vislatvijas diriģentu seminārs būtu īstā vieta, kur kā dārgakmens tiktu spodrināts repertuārs un izvēlēts labākais Dziesmu svētku mākslinieciskais risinājums, taču tā vietā – visi tiek nostādīti fakta priekšā jau ar gatavu variantu.

Tikmēr dejotāji kara cirvi patlaban ir nolikuši malā un asinis vairs nevēlas. Rīkotāji sola revidēt gan deju mūziku, gan iecelt muzikālo vadītāju, kāda patlaban nav. Dejotāju spiediena rezultātā iets vēl tālāk, ļaujot lieluzveduma “Māras zeme” repertuāru apgūt pēc brīvprātības principa un dejot tikai to, kas tīk.

3 komentāri