Direktore: Nenoteiktība par atbilstību “drošo skolu” principam ir apgrūtinoša pedagogiem un vecākiem

Pievienot komentāru

Nenoteiktība par atbilstību pašvaldībai, kurā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs nepārsniedz 220 uz 100 000 iedzīvotājiem un kurā nav novērots straujš saslimstības pieaugums, ir apgrūtinoša pedagogiem un vecākiem, TV3 Ziņām atzina viena no aptaujāto izglītības iestāžu, kurā nākamnedēļ pārtrauc mācības klātienē, direktorēm.

Septiņas no 22 vēl pirmdien tā sauktajām “drošajām pašvaldībām”, kurās saslimstības rādītājs bijis samērā zems, nākamnedēļ klātienes mācības sākumskolēniem neatsāks. Šajos novados saslimstības rādītāji tagad pārsnieguši tos, kas ļauj atgriezties skolas solos – ilgāk par piecām dienām šīm septiņām pašvaldībām Latvijā šo rādītāju noturēt nav izdevies.

Saulkrastu vidusskolā šonedēļ klātienes mācības atsāka vairāk nekā 160 1. līdz 4. klases skolēni. Taču jau no pirmdienas visi atkal atgriezīsies attālinātajā mācību režīmā, jo saslimstības rādītāji novadā vairs neatbilst tiem, kas ļauj mācības turpināt skolas solos.

Skolā stāsta, nedēļa parādījusi, ka gan pedagogi, gan skolēni vēlas un ir gatavi atgriezties klasēs. Vienlaikus skola jau pieļāvusi scenāriju, ka mācības ātri vien būs jāpārtrauc.

Saulkrastu vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Inna Jenerte

“Sajūtas, protams, divējādas. Šī nedēļa tiešām bija brīnišķīga, mēs pirmdien priecīgi gaidījām bērnus, bērni bija pasakaini, un arī vecāki bija atviegloti. Tomēr mēs esam pašvaldība, kas ir citu epidemioloģiski nedrošu pašvaldību ielenkumā. Mēs redzam, kas notiek Ādažos, pirms brīža arī Limbažos.”

Šonedēļ pēdējo pusdiengaldu sākumskolēniem uzklāja arī otrā novada skolā – Zvejniekciema vidusskolā. Šeit direktore kritiskāka par notiekošo, jo uzskata, ka šāda bērnu un arī pedagogu raustīšana nogurdina pat vairāk nekā attālinātais darbs.

Zvejniekciema vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Valda Tinkusa

“Šāda nenoteiktība patiesībā ir vecākiem un ģimenēm diezgan apgrūtinoša, jo mēs nezinām, vienu nedēļu skolā, vienu mājās, kas notiek tālāk? Visa šā mācību procesa pārkārtošana, piekārtošana, ir sarežģīta ne tikai vecākiem, bet arī skolai. Protams, ja mēs runājam par bērniem, tad bērni ir priecīgi. ”

Nelielajā novadā, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, patlaban ir inficējušies 19 cilvēku. Taču, lai pašvaldība iekļautos drošo novadu sarakstā, šeit divās nedēļās nedrīkst inficēties vairāk par 14 iedzīvotājiem. Pašvaldībā uzsver, mazajos novados tas ir īpaši liels izaicinājums, jo saslimstības rādītāji pie mazā iedzīvotāju skaita var lēkāt ļoti strauji.

Tikmēr Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (NRA) atzīst, ka vien daži saslimuši cilvēki var izšķirt – atbilst vai neatbilst izglītības iestāde “drošo skolu” principam. “Protams, ka staigā daži cilvēki šurpu turpu, bet tas gadījumu skaits ir aptuveni starp 10 un 20, vidēji ap 15. Faktiski šajā gadījumā trīs vai četri cilvēki izšķir, vai mēs varam rīkot mācības klātienē vai nevaram. Protams, ka izklausās absurdi, bet, iespējams, tas ir pareizi,” sprieda Līcis.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šodien pauda, ka centīsies panākt izglītībai “drošo pašvaldību” kritēriju pārskatīšanu. Par piemēru viņa min Baltinavas novadu, kur viena inficētā kumulatīvais rādītājs ir 106. Saslimstot vien diviem novada iedzīvotājiem, šeit mācības turpināšana jau ir uz robežas.

“Man ir jautājums Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) un arī zinātniekiem par papildu kritērijiem. Ja kāda teritorija ir reti apdzīvota, tad varbūt līdzās šim kumulatīvajam rādītājam rādām saslimušo skaitu? Otrs, skatāmies, vai šis saslimušo skaits ir kontaktpersona saistībā ar skolu. Ja tas tā nav, domājam, vai uzreiz ir jāslēdz skola,” rosināja Šuplinska.

Tāpat Izglītības un zinātnes ministre rosināšot, ka izglītībai “drošo pašvaldību” pārskatīšana notiek ne biežāk kā reizi divās nedēļās, nevis katru trešdienu, kā tas ir šobrīd.

Lasi vēl: