“Diemžēl nekas daudz nav mainījies,” Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuvinieki uzskata, ka tiesas spriedumam bija jau jābūt

1 komentārs

Pirms pieciem gadiem, 21. novembra vakarā, Latviju pēkšņi pāršalca briesmīga ziņa – Zolitūdes mikrorajonā Rīgā iebrucis nesen uzbūvētā veikala “Maxima” jumts.

Šī katastrofa atņēma dzīvību 54 cilvēkiem. Kurš par to atbildīgs – joprojām nav skaidrs. Tiesas prāva vēl turpinās.

Lielākā traģēdija atjaunotās Latvijas pastāvēšanas laikā notika 2013. gada 21. novembrī. Kad Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Kopš liktenīgā vakara aprit tieši pieci gadi.

Trešdien visas dienas garumā pie izveidotās pagaidu piemiņas vietas cilvēki noliek ziedus un aizdegt svecītes. TV3 Ziņas traģēdijas vietā sastapa arī Danielu, kuras mammas dzīvība izdzisa zem gruvešiem.

Daniela Burdukeviča
Zolitūdes traģēdijā zaudēja mammu

Viņu atrada pašu pēdējo. Uz viņu bija vissmagākā betona plāksne, ko bija ļoti grūti pacelt, tāpēc glābēji viņu izvilka kā pēdējo, ar krāna palīdzību. Notika liela nelaime, ne jau tikai mammu te pieminu, Zolitūde ir kā maza ģimene, visi viens otru zināja, viens otru atbalstījām.

Izmeklēšanas laikā būveksperti secinājuši, ka traģēdijas cēlonis bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes. Krimināllietā uz apsūdzēto sola sēž deviņi cilvēki: ēkas būvkonstrukciju autors Ivars Sergets, ēkas projekta autors – arhitekts Andris Kalinka, firmas “RE un RE” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būveksperts Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, kā arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki  – Jānis Balodis, Marika Treija, un Aija Meļņikova, un veikala “Maxima” darba aizsardzības speciāliste Inna Šuvajeva. Neviens no viņiem savu vainu notikušajā neatzīst.

Lietas iztiesāšana sākās 2016. gada pavasarī. TV3 Ziņu uzrunātie bojā gājušo tuvinieki uzskata, ka spriedumam bija jau jābūt.

Inta Jakovele
Zolitūdes traģēdijā zaudēja meitu

Uz apsūdzēto sola tie, kas sēž, visi būtībā ir vainīgi. Tikai, cik lielā mērā katram ir tā vaina? Protams, tas, ka viņi neatzīst savu vainu, tas nenoliedz to, ka viņi ir pielikuši savu pirkstu pie tā, lai notiktu traģēdija.

Savukārt Burdukeviča norāda: “Tiesas procesam sekojam līdzi, diemžēl nekas daudz nav mainījies, pagājuši pieci gadi, neviens nav atzīts par vainīgu, bet mēs ceram un mēģināsim panākt, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības un saņems sodu.”

Laiku par lielāko ienaidnieku sauc arī biedrības “Zolitūde 21.11” vadītāja Regīna Ločmele-Luņova. Šajos gados kopš traģēdijas miruši jau seši bojā gājušo tuvinieki, tā arī nesagaidot vainīgo saukšanu pie atbildības.

Regīna Ločmele-Ļunova
Biedrības “Zolitūde 21.11” valdes pārstāve

Diemžēl mums Bolderājas kapos jau pilnīgi ģimenes kapi, kur blakus bojā gājušiem jauniem cilvēkiem guļ viņu vecāki, kuri ir miruši pēc šiem te pieciem gadiem. Pēdējais – Broņislavs Skrinde – mira 42 dienas atpakaļ. Viņam palika divi mazbērni, bērni piedzīvoja trīs tuvāko cilvēku nāvi piecu gadu laikā, no sākuma nomira viņu mamma, pēc tam vecmāmiņa un vectēvs.

Valsts apsūdzības uzturētāji – gluži pretēji – uzskata, ka krimināllieta uz priekšu virzās raiti. Pēc prokurora Agra Skradaiļa teiktā, paveiktas vairāk nekā divas trešdaļas darāmā un sācies noslēdzošais posms – drīz sekos tiesu debates, apsūdzēto pēdējais vārds un tad arī tiesas spriedums.

Skradailis norāda: “Es saprotu visas sabiedrības interesi panākt pēc iespējas ātrāku rezultātu šajā tiesvedības procesā, bet es domāju, ka mums ir jābūt gudrākiem, tajā ziņā, ka neuzkāpt uz viena un tā paša grābekļa divas reizes. šajā gadījumā Zolitūdes procesā ļaut tiesai pamatīgi visu izsvērt visu par un pret. Tam ir visi priekšvēstneši, kas ļauj cerēt, ka saīsinātais tiesas spriedums būs jau nākamgad.”

Savukārt tiesnesis Erlens Ernstsons, kura vadībā tiek skatīta Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, uzsver, ka lietas izskatīšanas ātrums nedrīkst būt pašmērķis. Viņš arī norāda, ka pārmest tiesai lēnumu ir nevietā, jo lieta ir apjomīga, juridiski sarežģīta un komplicēta.

Erlens Ernstsons
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas galvenais tiesnesis

Šajos 2,8 gados ir notikušas 147 tiesas sēdes, nopratināts ļoti liels dalībnieku skaits, proti – 438 personas, turklāt vairākas atkārtoti aicinātas uz tiesu un atkārtoti pratinātas.

Krimināllietas apjoms ir 111 sējumi, tam klāt vēl – lietiskie pierādījumi un milzīgs skaits dokumentu. Vairākas reizes tiesas sēdes nācies arī atlikt, jo uz tām neieradās uzaicinātie liecinieki vai cietušie. Tiesnesis uzskata, ka Zolitūdes lieta netiek vilcināta.

“Līdz šim tiesvedības procesā nav vērojamas izteiktas ļaunprātīgas pazīmes, jeb, kā mēs to saucam, ļaunprātīga tiesisko procesu izmantošana. Nu, izņemot tās astoņas personas, kā es teicu, kas neieradās uz tiesas sēdi. Ja mēs skatāmies uz apsūdzēto un aizstāvju pusi, tad šāda situācija nav vērojama,” bilst Ernstsons.

Nākamā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēde notiks 6. decembrī.

1 komentārs