Deviņu gadu laikā no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām Latvijā miruši 15 bērni

13 komentāri

Pasaules Veselības organizācija kā vienu no globālajiem draudiem atzinusi arī sabiedrības attieksmi pret vakcināciju.

“LNT Ziņu TOP10” skaidroja, kā Latvijā vērtē iespēju, ka citu cilvēku veselības un dzīvības vārdā obligātā vakcinēšanās vairs nedrīkst būt brīvprātīga izvēle?

Deviņu gadu laikā no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām Latvijā miruši 15 bērni, kas nebija potēti pret tām. Pēdējais gadījums saistīts ar mediķu rīcību, tāpēc ir nonācis Veselības inspekcijā. Pagājušā gada rudenī trīs mēnešus vecs zīdainis nomira no garā klepus, jo nebija vakcinēts.

It kā labu gribēdams, ģimenes ārsts atlika vakcināciju divu mēnešu vecumā, pirms tās nozīmējot bērnam neirologa un ķirurga konsultācijas. Bet pēc mēneša atnākot vakcinēties atkārtoti, ģimenes ārstam aptrūkās garā klepus vakcīnas, jo tieši tajā laikā daudzi bērni pēc vasaras atgriezās no laukiem, un pacientu plūsma palielinājās. Tomēr izmeklēšanā secināts, ka uz to momentu mazulis jau bija inficēts. Vakcinācijas atlikšana uz mēnesi viņam izrādījās liktenīga.

“Jebkura atlikšana dēļ tādām kontrindikācijām, kas varbūt īsti nav kontrindikācijas, var būt ar pazaudētu laiku. Un šajā gadījumā arī tas nospēlēja lomu, jo atliekot, lai veiktu vēl papildus pārbaudes, kas varbūt nemaz konkrētajā gadījumā nebija tik ļoti būtiskas. Lūk šis moments bija tāds, kas nospēlēja savu lomu,” saka Veselības inspekcijas Stratēģiskās plānošanas un attīstības departamenta vadītāja Evija Palčeja.

Ņemot vēra tik lielu bērnu mirstību no slimībām, pret kurām obligāti bija jāsaņem vakcīna, Veselības inspekcijā ierosināts iekšējais audits par vakcinācijas praksi un problēmām. Gala ziņojumu par audita laika secinājumiem plānots publiskot nākamā gada sākumā. Tas tiks iesniegts Imunizācijas valsts padomē un Veselības ministrijā. Tomēr daži vājie punkti ir zināmi jau tagad.

Piemēram, bieži vien pacientu plūsma uz vakcināciju ir nevienmērīga, un visiem vakcīnu nepietiek. Tāpēc veselības inspekcija plāno ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai ģimenes ārsti vakcīnas varētu pasūtīt diviem mēnešiem, nevis vienam kā tagad. Turklāt ne visi ģimenes ārsti ir pediatri. Tāpēc, lemjot par mazu bērnu vakcināciju, Veselības inspekcijas skatījumā, ģimenes ārstiem būtu nepieciešama pediatra konsultācija. Kā arī vajadzētu skaidrāk noteikt vakcinācijas kontrindikācijas.

“Skaidrās indikācijas vai kontrindikācijas vakcinācijai, lai tās visiem būtu nepārprotamas, arī ģimenes ārstiem skaidrākas. Jo šobrīd tādas īsti vadlīniju dokumentos ir kontrindikācijas vakcinācijai. Bet tās varētu būt arī precīzāk formulētas. Tā, lai būtu nepārprotamas ģimenes ārstiem un arī vecākiem informācijai. Un tas arī palīdzētu šāda veida riskus mazināt,” norāda Palčeja.

Trauksmi ceļ arī infektologi. Nepilna gada laikā saslimstība ar garo klepu ir trīskāršojusies. No 159 gadījumiem 2018. gadā, līdz 415 pirmajos astoņos mēnešos šogad.

“Tas arī ir tas, ko mēs redzam slimnīcā. Katru mēnesi mums ir kāds pacients, kurš nonāk stacionārā ar šo diagnozi, kas arī tiek apstiprināta. Ambulatori paliek tie, kas nav tik smagi slimi. Bet jūtami, ka tādi gadījumi pieaug,” atklāj BKUS infektoloģe Liene Čupāne.

Šobrīd Bērnu slimnīcā no garā klepus ārstējas vairāki bērni. Riska grupā ir zīdaiņi, kuri no šis infekcijas slimības var nomirt.

“Jauniem cilvēkiem, kas kaut kad dzīvē jau ir vakcinēti, arī vecuma dēļ, viņiem šī saslimšana norit vieglāk. Viņiem ir tāds kā klepus, apmēram pāris nedēļas. Bet šo divu nedēļu laikā pastāv iespēja inficēt mazos, īpaši jūtīgos bērnus. Un īpaši nozīmīga ir šī riska grupa neonatālā periodā līdz trīs mēnešiem, kuri vēl sava vecuma dēļ nav saņēmuši vakcināciju, un līdz ar to nav pasargāti. Diemžēl viņiem ir raksturīga smaga slimības gaita, kas var beigties arī nepatīkami,” skaidro Liene Čupāne.

Infektologi garā klepus uzliesmojumu skaidro ar nepietiekamo vakcināciju, jo pote nenodrošina mūža garo imunitāti. Proti, pēc kalendāra pēdējo reizi šo vakcināciju bērni saņem septiņu gadu vecumā. Bet piecu līdz septiņu gadu laikā imunitāte zūd, kā rezultāta pusaudži var inficēties ar garo klepu un aplipināt citus. Lai to nepieļautu, Imunizācijas valsts padomē ir iesniegts priekšlikums mainīt vakcinācijas kalendāru.

“Mūsu valstī četrpadsmitgadīgajiem šī vakcīna netiek veikta. Viņa pagaidām nav iekļauta kalendārā, lai gan tāds priekšlikums bija. Izņemt šo poliomielīta vakcīnu 14 gados, bet ielikt tā vietā šī garā klepus komponenti. Bet šobrīd tas tā nav. Un līdz ar to pieaug šī saslimstība jauniešu, arī jauno pieaugušo cilvēku vidū,” norāda Čupāne.

No nākamā gada atbilstoši citu valstu pieredzei arī Latvijā netiks vairs veikta 6. poliomielīta vakcīna 14 gadu vecuma, noskaidroja LNT Ziņas Veselības ministrijā. Tomēr tās vietā garais klepus iekļauts netiks. Jo tam būtu nepieciešami vairāk nekā 423 000 eiro, kuru nākamā gada budžetā nav.

Cilvēki, kas ir skeptiski pret vakcināciju, ir atzīti par vienu no 10 draudiem pasaules veselībai 2019. gadā. Diemžēl bieži vien potēt bērnus liedz viņu vecāki. Ģimenes ārsta Andra Baumaņa praksē tādi ir 10 līdz 15%.

“Ir viena daļa, teiksim, kuri atliek šo vakcināciju, un, ja ārstam izdodas pārliecināt, tad izdodas veikt, teiksim, tās, kas būtu jāveic zīdaiņa vecumā, līdz skolas vecumam. Un, ja jūs man jautāsies, vai labāk vakcīnas vispār neuztaisīt, vai uztaisīt ar novēlošanos, tad labāk tās uztaisīt,” saka Baumanis.

Atteikšanās no vakcinācijas draud ar smagām sekām ne tikai konkrētam bērnam, bet arī sabiedrībai kopumā. Tāpēc notiek diskusijas par dažādām sankcijām. Piemēram, pēc masalu uzliesmojuma Itālijā pieņemts lēmums neļaut nepotētiem bērniem iet uz skolu. Izņēmums tikai tie, kuriem ir kontrindikācijas.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norāda: “Jo vairāk tie bērni, kuri nav vakcinēti, koncentrējas vienā kolektīvā, jo lielāka iespējamība, ka tur būs uzliesmojums. Saslimst arī tie bērni, kuriem ir īstas kontrindikācijas, piemēram, imūndeficīts, dzīvās vakcīnas nevajadzētu dot. Saslimšana var vienkārši nogalināt šo bērnu. Un viņi neslimo un nemirst tikai tāpēc, ka apkārtējie citi bērni ir vakcinēti.

Savukārt ģimenes ārsts Baumanis pauž: “Visos vakcinācijas kongresos, kur runa ir par difteriju, tad Latvija tiek minēta kā šis negatīvais piemērs, kad šī vakcinācijas aptvere ir nepietiekama, un mums katru gadu ir nāves gadījums starp bērniem, kuri nav tikuši vakcinēti.”

Pagājušajā gadā būtiski – par 3,6% – samazinājās pošu aptvere pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu, un par 2,6% pret pneimokoka infekciju bērniem 12–15 mēnešu vecumā. Kā arī par 3% pusaudžiem 14 gadu vecumā pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu.

Tomēr pagaidām Latvijā par sankcijām netiek domāts, jo kopējā kolektīvās imunizācijas aptvere esot laba – ap 95% tā saucamajām vecajām vakcīnām. Nedaudz uzlabojas arī tādu salīdzinoši jaunu pošu aptvere, kā vējbakas, cilvēka papilomas vīruss un rotavīruss.

Likums paredz, ka atteikšanās no vakcīnām gadījumā mammai vai tētim ir jāparaksta dokuments. To izdara apmēram tikai 2% vecāku. Pārējie vienkārši nenāk uz vakcināciju, bet tas savukārt var kaitēt ārstam.

“Ir tie bērni, kuri vēlāks saslimst. Un tad vecāki sāk domāt – vai mēs pareizi izdarījām? Varbūt ārsts nav mums pareizi kaut ko izskaidrojis. Un dažreiz arī pasaules pieredzē ir par tiem tiesas procesi. Ka vecāki atkāpjas no savām idejām, un viņi meklē, kurš ir vainīgs. Un vainīgs paliek ģimenes ārsts, jo viņam nav nekāda pierādījuma, ka viņš veica šo izskaidrojošo darbu. Nu tad viņam bus slikti tiesā,” saka Perevoščikovs.

Jautājums par vecāku juridisku atbildību joprojām atklāts. Liela daļa no kopumā 15 kalendārā iekļautām potēm pasargā no ļoti smagām, nāvējošām slimībām.

“Šeit ir tā neviennozīmīgi. Mums, piemēram, pamatizglītība obligāta. Noteikta kā obligāta. Bet nedrīkst neviens atteikties. Ja obligāti, tad obligāti. Ar vakcināciju ir tā, ka ir noteikts, ka ir obligāta, bet tajā pat laikā drīkst atteikties. Līdz ar to šeit ir jautājums, vai tai tas ir obligāti, vai tas tomēr ir ieteicami. Bet mums juridiski ir obligāti, bet tajā pašā laikā var atteikties,” skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Tiesībsarga biroja ieskatā – normatīvais regulējums būtu pilnveidojams.

“Varbūt visas 15 slimības nav jāatstāj kā obligātas, bet iespējas atteikties, varbūt daļa ir jāparedz kā obligātas bez iespējas atteikties, un daļa kā rekomendēts potēties. Jo te gan jāsaka, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības, valstīm mums tas tiesiskās apziņas līmenis nav tik augsts. Iespējams citus, ja tas rekomendēts, ja ārsti to iesaka, nu tad nepastāv vispār doma no tā atteikties. Mums vairāk skatās, kas nav obligāts, to var nedarīt,” bilst Grāvere.

Bērnu tiesības uz veselību ir nostiprinātas likumā. Tādēļ bērnu tiesību eksperti uzsver, ka vienas brīvdomātajas mammas tiesības bērnu nepotēt beidzas tur, kur sākas citu vecāku tiesības būt drošiem par savu bērnu veselību.

“No bērnu tiesību aizsardzības viedokļa, tad saskaņā ar normatīvos aktos noteikto bērna vecāks ir atbildīgs par bērna uzraudzību, par bērna aprūpi, tajā skaitā par bērna veselības aprūpi. Līdz ar to tā ir katra bērna vecāka izvēle potēt bērnu vai ne. Teorētiski varētu arī tikt iesniegtas sūdzības, piemēram, no citu bērnu vecākiem, bet inspekcija nav tādi gadījumi bijuši,” atklāj Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija juriskonsults Sindijs Logins.

Speciālisti saka, – tiem, kas kaut reizi ir redzējuši, kā apstājas elpa ar garo klepu slimam bērnam vai kā smok difterijas slimnieks, divu domu par potēšanu nav. Visiem pārējiem epidemiologi rekomendē konsultēties ar ārstu, nevis internetu.

“Vecāki ne jau ļaunprātīgi atsakās. Viņi grib labāko. Bet viņi ietekmēti ar to informāciju, dezinformāciju, kura sociālajos tīklos. Tā informācija sociālajos tīklos ne vienmēr nāk no cilvēkiem, viņa nāk no botiem, lai izraisītu kaut kādas nevajadzīgas diskusijas sabiedrībā,” saka Perevoščikovs.

Tikmēr šonedēļ potēšanas kalendārs papildināts ar jaunu poti – pret gripu. To valsts pilnībā apmaksās grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam. Tāpat kā citas obligātās potes, arī pretgripas poti varēs saņemt pie ģimenes ārsta. Grūtnieces un mazi bērni ir riska grupā. Viens bērns šogad no gripas komplikācijām ir miris.

13 komentāri