Desmit gadi kopš glābējsilītes ieviešanas – vairāki no 47 tur atrastajiem bērniem atgriezušies bioloģiskajās ģimenēs

15 komentāri

Desmit gadi, kopš Latvijā ieviesta glābējsilīte, aprit šogad – septembra sākumā. To laikā vairāki no 47 tur atrastajiem bērniem atgriezušies savās bioloģiskajās ģimenēs.

”Kājas trīcēja. Teikšu kā ir.” Tā par savām izjūtām pirms pirmās glābējsilītes atklāšanas Latvijā dalās šī projekta vadītāja Laura Zvirbule. “Jo sabiedrības viedoklis šajā jautājumā nebija viennozīmīgi pozitīvs. Ar to jau saskārāmies sagatavošanas posmā…”

Divi galvenie mērķi, pēc Lauras domām, jau ir sasniegti – ar glābējsilītes palīdzību tika un tiek glābtas bērnu dzīvības, kā arī sabiedrībā rosināta diskusija par bērnu un ģimeni kā vērtību. Īpaši tas kļuva skaidrs, ka projekts attaisnojis sevi, kad tajā pašā 2009. gadā, decembrī, glābējsilītē bija ievietots pirmais jaundzimušais – puisītis.

”Protams, pirmās bija emocijas – bija jāraud aiz prieka, aiz laimes, ka šis bērniņš ir ielikts šeit nevis izmests miskastē vai kāpņu telpā vai zem tilta,” teic glābējsilītes projekta vadītāja.

Desmit gadu laikā glābējsilītē nonākuši 47 bērni, 27 – Rīgā, pārējie – reģionos: Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Madonā un Valmierā.

LNT Ziņas sazinājās ar kādu ģimeni, kurā aug bērns no glābējsilītes – viņš jau iet skolā. Vecāki izstāstījuši savai atvasei patiesību. Taču publiski atklāties viņi nevēlējās ētisku apsvērumu dēļ.

42 bērni aug šobrīd mīlošās ģimenēs, bet vēl pieci atgriezušies pie saviem bioloģiskajiem vecākiem. Četri no viņiem bija ielikti savulaik glābējsilītē Rīgā un viens Rēzeknē. Šīs māmiņas uzreiz pēc jaundzimušā ielikšanas attapās un lūdza bāriņtiesu atdod atvasīti atpakaļ, stāsta Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs. Visi gadījumi bija uz emocijām balstīti.

“Vai bija saistīts ar to, ka emociju bija pārāk daudz un netika ar to galā, vai pirmais bērniņš un nav pieredzes, vai kāds spiediens – vecvecāku vai vecāku, piemēram, tas ir plašs jautājumu loks, kas var radīt šo spēju bērnu ielikt iekšā. Tas ir tādas nelaimes, tas ir kliedziens pēc kaut kā mammai. Bet prieks, ka ir atguvušies, par tām ģimenēm mēs neko nezinām, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā,” norāda Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Bet lielākā daļa bioloģisko māšu savu bērnu atgūt nemēģina. Glābējsilītes projektā iesaistītie sabiedrību lūdz nenosodīt mātes, kuras atstāj savu mazuli glābējsilītē. Iemesli šim izmisuma solim var būt daudz un dažādi. Piemēram, savu jaundzimušo atstājusi māmiņa, kura kļuvusi par izvarošanas upuri vai arī māmiņa, kurai tika atklāts vēzis pēdējā stadijā.