Deputātiem, spriežot par jauno Diasporas likumprojektu, grūtības vienoties par diasporas definējumu

1 komentārs

Piesaucot Latvijas okupāciju, nepilsoņus un pat tautiešus Brazīlijā, piektdien, 19. oktobrī, atbildīgajā Saeimas komisijā aizvadītas diskusijas par jauno Diasporas likumu.

Galvenais strīds ir par diasporas definīciju, – cik plašai tai jābūt. Komisija darbu pie likumprojekta piektdien noslēdza tā arī netiekot skaidrībā, kas tad īsti ir diaspora.

Diasporas likumprojekts sagatavots, lai atvieglotu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo atgriešanos mājās un palīdzētu mūsu ārzemju tautiešiem stiprināt latvisko identitāti, un saites ar Latviju.

Likumprojektā arī ietverta valsts iestāžu atbildība diasporas politikas veidošanā un atbalsta pasākumi. Asāki strīdi Saeimas Ārlietu komisijā izvērtās par to, kas vispār ir diaspora.

Otrajā lasījumā apstiprinātajā likumprojekta redakcijā diaspora definēta kā ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Taču Nacionālā apvienībā vēlējās definīciju sašaurināt.

“Tas novilktu pietiekamu skaidru līniju attiecībā uz daudzām personām, kas varbūt nejaušības kārtā ir ieguvušas saikne ar Latviju. Vai tās ir kādā brīdī ieceļojušas personas, varbūt kādā brīdī šeit bijušas militārpersonas,” pauda Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA).

“Es pilnībā piekrītu Dombravas kungam. Tā ir nicības izrādīšana pret zemi, kurā dzīvo. Tagad mums vēl būs jāskatās, kā viņiem kaut kā izdabāt. Es pilnībā nesaprotu šādu attieksmi,” Dombravas teiktajam piekrita Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (ZZS).

Ar šo piedāvājuma nebija mierā “Saskaņas” deputāti, kuri uzskatīja, ka tas vērsts pret nepilsoņiem.

“Es esmu pats naturalizēts pilsonis. Es vienmēr aicinu cilvēkus to darīt. Bet, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir tiesības kļūt par Latvijas pilsoņiem…Vai tiem cilvēkiem arī ir uzspļaut uz Latviju, ja viņiem ir Brazīlijas, bet nav Latvijas pilsonības,” minēja Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (Saskaņa).

Lielākoties ideoloģiskās līnijās diskusijas par diasporas definīciju turpinājās aptuveni stundu, tomēr beigās Nacionālās apvienības pozīcija atbalstu neguva.

Otrajā lasījumā apstiprinātā diasporas definīcija papildināta ar frāzi, ka likums attiecas uz personām, kurām ir noturīga sociālā saikne ar Latviju. Uz kuriem cilvēkiem tas attieksies un uz kuriem ne, sēdē tā skaidri neizskanēja.

Pēc izšķiršanās par definīciju komisija nolēma virzīt Diasporas likumprojektu apstiprināšanai galīgajā lasījumā. Balsojums Saeimas plenārsēdē iecerēts 1. novembrī.

TOP komentāri

  • S
    0 0 0

    S

    Kārtējā matu skaldīšana. ES valstīs to iedzivotāji nav nekā jāizceļ, ir brīva kustība, dzīvo, strādā, ej,kur gribi. Kaut kādas problēmas var būt ar tiem, kas dzīvo ārpus ES, tur vajadzētu atbalstu.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl