3 komentāri

Saeimas deputāti no likumsargiem un maksātnespējas nozares uzraugiem centušies uzzināt ko vairāk par kriminālpārkāpumiem, kas pieļauti maksātnespējas lietās. Taču tincināšanu bija nesekmīga, jo izmeklēšanas noslēpumus likumsargi neatklāja. Savukārt Tieslietu ministrija centās kliedēt priekšstatu, ka maksātnespējas nozarē būtu daudz nelikumību.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē šodien deputāti atskaitīties bija aicinājuši likumsargus un maksātnespējas administrācijas direktori. Politiķus interesēja, kāds ir progress šīs skandāliem apvītās nozares pārraudzībā. Īpaši aizdomīgi bijuši “Krājbankas” un “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Deputāts Artuss Kaimiņš interesējās, kas notiek “Trasta komercbankas” administratora Ilmāra Krūma lietā. Kā ziņots, pret Krūmu ierosināts kriminālprocess par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu, tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēlas viņu nomainīt, taču tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi. Deputāti gan neko jaunu neuzzināja.

“Attiecībā uz Krūmu, es varu pateikt, ka viņa jautājums tiek izskatīts disciplinārlietu komisijā. Par konkrētu datumu nevaru pateikt, tiek gatavoti materiāli komisijā. Attiecībā uz Trasta komercbanku tas ir ārpus administrācijas kompetences, tiešām FKTK jautājums,” teic Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina.

Komisijas vadītājam uz sēdes beigām nācās nonākt pie skarba secinājuma: politiķi tiek turēti neziņā par skaļajām lietām, kamēr informācija presei tiek nopludināta.

“Nevaram dabūt ārā nevienu, es saprotu, likumu ietvaros, skaitli, uzvārdus. Tur es izlasu – man ir sajūta, ka ir bijusi intervija ar prokuroru, izmeklētāju, kurš ir tādas detaļas pasniedzis,” saka Saeimas komisijas vadītājs Andris Bērziņš.

“Protams, žurnālisti runā, tiekas ar cilvēkiem, iesaistītajiem, kas izpauž informāciju. Tiesībsargājošās iestādes neizpauž šādu informāciju,” skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Pārmetumus tiesībsargājošajām iestādēm velta arī Valsts kontrole, kas konstatējusi vairākus administratoru interešu konfliktu gadījumus, mēnešiem sarakstījusies ar tiesībsargiem, bet lietas finālā izbeigtas. “Rodas jautājums: kādā veidā var mazināt nesodāmības sajūtu? Šāda veida pārkāpumi, kad administrators var būt ieinteresēts, paliek ārpus redzeslauka,” problēmu akcentē VK pārstāve Ilze Grīnhofa.

Maksātnespējas administrācijas direktore aizmuka no TV3 Ziņu jautājumiem, norādot, ka amatā ir tikai divus mēnešus. Viņa savā vietā deleģēja runāt Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku no Nacionālās apvienības.

Tieši “nacionāļus” un viņu vadīto Tieslietu ministriju aizkulisēs uzskata par galveno maksātnespējas administratoru lobiju, tomēr Iesalnieks to noliedz: “Administratori ziedo gandrīz visām partijām, Nacionālā apvienība nav lielākā saņēmēja, tā ir politiskā retorika. Administratori nav noziedznieku kategorija, tā ir profesija, un jebkurā profesijā ir negodīgi cilvēki, arī pie ārstiem.”

Prokuratūra ziņo, ka pērn tiesā nodoti četri kriminālprocesi par iespējamiem administratoru pārkāpumiem, arī šogad tiesai nodoti vairāki kriminālprocesi, bet sīkāku informāciju izpaust nedrīkstot.

Video

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl