Deputāti uzskata, ka viltus ziņu autori būtu jāsauc pie atbildības

2 komentāri

Latvijas interneta portālos būtu jāievieš sava veida cenzūra, kas aizliegtu tā sauktās viltus ziņas, par to trešdien, 28. martā, diskutēja Saeimas Aizsardzības komisijas deputāti, kuri uzskata, – šāds aizliegums būtu valsts drošības interesēs.

Iekšlietu ministrija gan brīdināja, – tas nebūs tik vienkārši.

Šobrīd krimināllikumā sods paredzēts tikai par vienu viltus ziņu veidu, – ja kāds publiski sāk runāt par kādas konkrētas bankas krahu. Viss pārējais ir atļauts, ja vien tas nerobežojas ar naida runu vai aicinājumu gāzt valsts iekārtu. Rezultātā internets ir pilns ar klajiem meliem. Kā piemēri tiek minēti: publikācija, kurā apgalvots, ka Latvijā atcels pensijas, slēgs Latvijas ostas, jo apsīks Krievijas nafta vai – par runāšanu krieviski sodīs ar 10 tūkstošiem eiro.

Kārlis Seržants
Saeimas Aizsardzības komisijas deputāts (ZZS)

Ja mēs šodien atveram portālu “Vesti.lv”, tad tur ir par to, ka Latvija ir gļēva, jo izraidījusi tikai vienu diplomātu, tur ir ziņa, ka Latvija jau 90 gados ir tirgota inde “novičoks”, kā arī citas ziņas, kas ir klaji meli!

Saeimas Aizsardzības komisijas deputāti uzskata, ka šādu viltus ziņu autori būtu saucami pie atbildības. Tāpat sodīt vajagot portālus, kuri tās publicē un tādējādi iesaistās pret Latviju vērstajā hibrīdkarā.

Īpaši asa vēršanās tiek sagaidīta pret ziņām, kurās ir saskatāma etniskās neiecietības vairošana. Vairāki deputāti uzsvēra, ka būtu jāpersonalizē komentāri portālos, bet pie atsevišķām ziņām tie jāaizliedz vispār.

Saeimas Aizsardzības komisijas deputāts Ringolds Balodis gan pats uzreiz atzīst, ka pārlieku ar cenzūru aizrauties nevajadzētu, jo ne visi meli ir kaitīgi.

Sēdes laikā izskanēja aicinājums policijai portālus, kas aizraujas ar melīgām ziņām, ik pa laikam patramdīt. Iekšlietu ministrija gan atgādināja, ka šobrīd viltus ziņas nav aizliegtas.

Pēc politiķu teiktā noprotams, ka ziņu šķirotāju funkciju viņi labprāt uzticētu mediju uzraugam. Savukārt to, kas ir viltus ziņa, varētu definēt īpašā likumā. Kad un vai tādu varētu pieņemt, skaidrības gan nav.

2 komentāri