Komentāri
Deputāti rosina noteikt, ka LELB ir vienīgā līdz 1940. gadam pastāvējušās luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāja
LETA

Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairākos tiesvedības procesos LELB tika nodēvēta par “LPSR baznīcu”, kā rezultātā rodoties “nevajadzīgas un nepamatotas diskusijas” un šādi apgalvojumi aizskarot vairāk nekā “700 000 luterticīgo personu jūtas Latvijā un sludina naidu starp pilsoņiem”.

Lai LELB nevajadzētu “pierādīt acīmredzamo”, ka pašlaik pastāvošā baznīca ir tā pati, kas darbojusies līdz 1940.gadam, “ir nepieciešams autoritatīvs tiesiskā satura skaidrojums, kas būtu nepārprotams un tiešs”.

Anotācijā arī skaidrots, ka LELB Tiesību komisija pašas veiktajā analīzē ir konstatējusi nepieciešamos labojumus likumā un ir sagatavojusi likumprojektu, ko apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsās pie 12.Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu. Saskaņā ar LELB rosinājumu likumā ir nepieciešams iekļaut preambulu, reģistrācijas procedūras būtu jāaizvieto ar paziņošanas kārtību, jāparedz juridiskas personas un reliģiskās organizācijas tiesiskais statuss arī baznīcas struktūrām un nodaļām, ka arī ir precizējumi daži citi jautājumi.

Tāpat tiek norādīts, ka pašlaik ir sākts darbs pie vienošanās projekta izstrādāšanas par Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā pievienošanos LELB, veidojot nodaļu baznīcas sastāvā. Taču LELB likums pašreizējā redakcijā šādu iespēju neparedz, un tāpēc esot nepieciešams radīt priekšnosacījumus baznīcas vienotības atjaunošanai.

Attiecīgos grozījumus likumā iesnieguši deputāti Ringolds Balodis, Hosams Abu Meri (V), Nellija Kleinberga (LRA), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Gunārs Kūtris (NSL) un Jūlija Stepaņenko (S).

Lasi vēl