Daugavai būt! Stāsts par likteņupi, kuras aizstāvēšana iekustināja Latvijas tautu

Komentāri

Par iznīcināto un zaudēto, par cīņu un uzvaru – tas ir stāsts par latvju likteņupi. Izstāde ”Daugavai būt” Nacionālajā vēstures muzejā aplūko divus nozīmīgus notikumus, kas Latviju noveda līdz Trešajai atmodai.

Šogad novembrī aprit 30 gadi, kopš unikāla notikuma, kad pirmo reizi Padomju impērijas vēsturē vara piekāpās sabiedrības spiediena priekšā.

Šis spiediens bija vairāk nekā 34 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju parakstu pret Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecību, lai glābtu Augšdaugavu. Šī izstāde ir kā sava veida piemineklis un pateicība tiem, kas uzdrošinājās Likteņupi aizstāvēt – toreiz, kad tas sekmējās un vēl agrāk, kad, diemžēl neizdevās no appludināšanas paglābt gleznaino Kokneses kanjonu ar tās pērli – Staburagu, kas nu dus Daugavas dzelmē Pļaviņu HES celtniecības vārdā.

Dainis Īvāns
Trešās atmodas aktīvists

…lai izņirgtos par latviešu identitāti, latviešu svētvietām, lai Latviju padarītu par PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļu. Un paiet 28 gadi un šī rēta ir tik ilgi sūrstējusi, ka tauta saceļas. Mums – raksta autoriem par Daugavpils “hesa” celtniecības bīstamību Latvijai – , tas bija pārsteigums, ka tūkstoši cēlās aiz mums un panāca savu – pirmo reizi okupētās Latvijas eksistences laikā.

Nozīmīga vieta izstādē ir vairāk nekā 80 gleznām, ko gleznojuši ievērojami latviešu mākslinieki un kurās atainotas jau zudušās Daugavas ainavas – Staburags, Oliņkalns, Pērses ūdenskritums, Kokneses pilskalns.

Lasi vēl