Daugavā ievietotas mākslīgās nārsta ligzdas ar videonovērošanu

0 Komentāru

Ūdens līmeņa svārstības ir viens no zivju nārstošanu negatīvi ietekmējošiem hidroenerģijas ražošanas blakusefektiem, kā labošanai jau vienpadsmito gadu Daugavā tiek ievietotas mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kurās notiekošo var novērot tiešraidē, vēsta “900 sekundes”.

Pirmā četras nārsta ligzdas tika ievietotas Daugavā pie Lielvārdes. Tās atrodas apmēram metra dziļumā. Pagaidām gan nekāda darbība zem ūdens nenotiek.

Zemūdens videokamera nepārtraukti nodrošina zemūdens dzīves tiešraidi. Novērtējumi gan liecina, ka pagaidām zivis ir gausas un nārstošana gandrīz nenotiek. Tas ir skaidrojams ar zemo ūdens temperatūru Daugavā, kas ir vien 8-9 grādi.

“Latvenergo” vecākais vides inženieris Guntis Lapiņš

“Pašreiz varētu nārstot asari, raudiņas un brekši nārstos pie ūdens temperatūras aptuveni 16 grādu. Katru gadu tas notiek citos datumos, tas nav paredzams.”

Lai zivis labāk nārstotu, ūdenī ierīko īpašas mākslīgās ligzdas. Tādas būs arī pie Ikšķiles, Kaibalas un Liepkalniem. Iecerēts, ka zemūdens pasauli varēs vērot sešas nedēļas “Latvenergo” mājaslapā un arī uzņēmuma “Facebook” kontā.

“Zivju resursu papildināšana šādā veidā notiek tāpēc, lai to nārsta teritoriju aizbīdītu projām no mainīgā līmeņa zonas, kurā ikri var palikt sausumā un iet bojā. Tie ikri, kas tiek iznērsti, uz šim ligzdām vienmēr atrodas ūdenī un garantē to, ka būs apstākļi, lai varētu izšķilties un mazuļi aizpeldēt,” stāsta “Latvenergo” vecākais vides inženieris.

Kopumā šogad plānots Daugavā ievietot ap 400 mākslīgo zivju nārsta ligzdu, kas veidotas no sasietiem egļu zariem. Tajās ir labvēlīga vide ne tikai pašiem ikriem, bet arī zivju barības bāzei.

“Un tā barība arī aug kopā ar mazuli, tad, kad tas ir izšķīlies, tam jau ir forša barība turpat blakus. Mazulis veiksmīgi var baroties, ēst un augt. Un arī paslēpties no plēsējiem. Jo tā ligzda it tā veidota, ka tā ir laba slēpne mazajām zivtiņām,” atzīst “BIOR” Iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne.

Tiklīdz parādīsies ikri, zinātnieki tos ievietos inkubatoros. Lai, izpētot mazuļus, noskaidrotu, kurās ligzdās un kādas zivju sugas nārsto šoreiz. Pagājušajā gadā bijusi diezgan liela dažādība.

“Mēs esam konstatējuši zandartus, līdaku un karpveidīgās zivis. Labi, ka tās nārsto. Pēc tam tās ir barība plēsējiem. Plēsēji var baroties ar šīm karpām. Nu un mums ir gadījies arī konstatēt līdaku. Tas tā liekas ļoti forši, tāpēc mēs arī rekomendējām ielikt ligzdas dažādos laikos. Agrāk, kad nārsto līdakas, un arī vēlāk, kad nārsto zandarti,” skaidro Medne.

Parasti vienā ligzdā atrodami ap 50 000 ikru. Bet izdzīvo tikai 5-10%, kas kļūst par zivju mazuļiem.

0 Komentāru