Daudzi zemes īpašnieki nevēlas, lai caur viņu teritoriju ietu kaut neliels dabas takas posms

0 Komentāru
Daudzi zemes īpašnieki nevēlas, lai caur viņu teritoriju ietu kaut neliels dabas takas posms
Foto: F64

Latvijā ir ap simt kilometru garas dabas takas, kuras gada laikā apmeklē desmitiem tūkstošu Latvijas un ārvalstu tūristu. Šobrīd šis ir ļoti pieprasīts tūrisma veids, taču dabas taku veidotāji saskaras ar problēmu – daudzi zemes īpašnieki nevēlas, lai caur viņiem piederošo teritoriju ietu kaut neliels dabas takas posms.

Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange atzīst, ka rudens dabas parkā ir viena no karstākajām sezonām apmeklētāju ziņā. Gan pašmāju, gan ārzemju tūristus visvairāk vilina dabas takās sastopamie savvaļas dzīvnieki. Parka kolekcijā šobrīd ir 53 meža zvēri un putni. Parkā dzīvo arī piecas meža cūkas, kurus apmeklētājiem barot ir aizliegts. Iemesls – ļoti augsts risks inficēt dzīvnieku ar cūku mēri, iedodot kādu pašmājās izaudzēto dārzeni vai augli.

Foto

Latvijā ir labiekārtotas ap simts dabas takām, taču to garumi nepārsniedz pāris desmitus kilometrus. Nākotnē tiek plānots veidot garākus maršrutus, kas vilinātu profesionālos tūristus. Tomēr to veidotāji saskaras ar būtisku problēmu – zemju un māju īpašnieki iebilst pret šādu tūrisma objektu ierīkošanu viņu īpašumu tuvumā.

“Dažkārt sanāk tā, ka tu izveido vienu kolosālu, lielu taku, bet tev izkrīt visā šajā takā viens, viens mazs 50, 100, dažkārt pat pārdesmit metru posms, kuru ar privātīpašnieku nevar saskaņot. Un faktiski šis maršruts vairs nevar būt palaists, jo tas vairs nav loģisks un loģistisks,” norāda Vidzemes Augstskolas docents, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis.

Šobrīd līdzekļi dabas taku ierīkošanai un labiekārtošanai tiek atvēlēti no Eiropas fondiem. Taku veidotāji atzīst, ka ar bažām sagaida 2020. gadu, kad fondu finansējums vairs nebūs pieejams. Tad laipu takas, kas kalpo vidēji piecus-septiņus gadus, būs jāmaina par saviem līdzekļiem.

Video

0 Komentāru