Ja tautieši Lielbritānijā nereģistrēsies pastāvīgajam statusam, gaidāma virkne problēmu un ierobežojumu

9 komentāri

Pieaug risks, ka “Brexit” noritēs bez vienošanās, tāpēc Latvijas Ārlietu ministrija aicina Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos steidzami reģistrēties jaunajam un obligātajam pastāvīgajam statusam. Bez tā mūsu tautiešus sagaida pamatīgas ikdienas problēmas un apgrūtinājumi.

Astoņus gadus Anglijā, netālu no Boltonas pilsētas, dzīvojošā un noliktavā strādājošā Ināra Dundure neplāno atgriezties Latvijā, tāpēc viņai svarīgi ir mazināt jebkurus ar “Brexit” saistītos riskus. Viņa reģistrējās jaunajam obligātajam pastāvīgajam statusam jeb “settled status”, jo pēc “Brexit” to prasīs uzrādīt daudzviet, pirmkārt, jau Lielbritānijas darba devēji.

“Būs jāsniedz šis “settled status” papīrs. Ja tu to informāciju viņiem nesniegsi, paliksi arī bez darba, bez mājas, bez pabalstiem, bez nekā, un var izraidīt arī no valsts. Par to jau daudzi neaizdomājas, kas ir ļoti, ļoti slikti,” saka Dundure.

Viņa sapratusi – ja “Brexit” ir bez vienošanās, un Eiropas Savienības pilsoņi nebūs nokārtojuši arī pastāvīgo statusu, tad tiks zaudēta piekļuve pašvaldību īres mājokļiem un valsts bezmaksas veselības aprūpei, nebūs bezmaksas zāļu un valsts zobārstniecības.

“Visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būs jāmaksā par veselības aprūpi šeit. Mūsu pašvaldība teica, ka tās varētu būt 60 vai 70 mārciņas klāt “council tax”, kas būtu jāmaksā mums,” norāda Dundure.

Savukārt profesionālā jurtu šuvēja Vineta Gailīte, kura Anglijā dzīvo 15 gadus, pirms remigrē uz Latviju – Preiļu novadu – tomēr pieteicās pastāvīgajām statusam kā drošības spilvenam, jo nevēlas pilnībā saraut saites ar Lielbritāniju. Sevišķi tāpēc, ka atgriešanos Latvijā Vineta plāno veikt pakāpeniski – seši mēneši Latvijā, kuru laikā iegādātos, iekārtotu lauku māju ar šūšanas darbnīcas izveidi, gada otrus sešus mēnešus plāno pavadīt Anglijā, kur iespējams sapelnīt tomēr vairāk naudas.

“Ja es neesmu pieteikusies “settled status”, es nevaru būt ārpus Anglijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tāpēc es uzreiz pieteicos, jo zināju, ka ceļošu turp un atpakaļ. Tagad esmu pieteikusies “settled status” un varu izbraukt no Anglijas līdz diviem gadiem,” stāsta Gailīte.

Reģistrēties pastāvīgajam statusam Vinetu mudinājis arī dzīvokļa izīrētājs anglis, jo pēc “Brexit” varot tikt izdots rīkojums aizliegt izīrēt mājokļus Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav jaunā statusa.

Nokārtot “post-Brexit” pastāvīgo statusu esot viegli, jo to dažu minūšu laikā var izdarīt mobilā telefona lietotnē ar dokumentu nofotografēšanu, augšupielādēšanu un atbildēšanu uz elementāriem jautājumiem.

Latviešu kopienas aktīviste, Mančestras domes deputāte Dzidra Nūra skaidro: “Tas būs drošības dēļ, un cilvēki zinās, ka viņus nevarēs izmest ārā no valsts. Ņemot vērā, kas šobrīd notiek valdībā, ir obligāti visiem jāpiesakās. Tas nemaksā naudu.”

Taču, ja angļu valodas nezināšanas dēļ daļa tautiešu to nespēj, Mančestrā bezmaksas palīdzību sniedz labdarības organizācija “Europia”. Tās vadītājs LNT Ziņām stāsta, ka saradušies vairāki nelicencēti it kā palīdzības sniedzēji, kas no iebraucējiem prasa bargu naudu.

Labdarības organizācijas “Europia” izpilddirektors K. Čotera norāda: “Ja pat jūs nerunājat angliski, mēs atradīsim latviešu tulku un par to nebūs jāmaksā, jo “Europia” ir labdarības iestāde. Latvieši Lielbritānijā ļoti kūtri reģistrējas pastāvīgajam statusam. Vienlaikus ir jābrīdina, ka ir citas personas, kas neoficiāli sniedz šādus pakalpojumus un reklamējas sociālajos tīklos, turklāt prasa lielu naudas summu, bet viņi to nedrīkst darīt, jo nav oficiāli reģistrēti.”

Pēc Latvijas ārlietu ministrijas datiem, no Lielbritānijā dzīvojošajiem aptuveni 117 000 Latvijas valstspiederīgo tikai 30% reģistrējušies jaunajam statusam.

9 komentāri