Datu aizsardzības likums apgrūtina nedzirdīgo pacientu ārstēšanu

0 Komentāru

Personas datu aizsardzības likums apgrūtina nedzirdīgo pacientu ārstēšanu. Vizītē pie ārsta viņi bieži vien ierodas kopā ar zīmju valodas tulku, taču tulks nereti tiek izraidīts, jo likuma izpratnē tā ir trešā persona, kurai informāciju par pacientu nevar izpaust.

Tuvākajā laikā Latvijas Nedzirdīgo savienība sāks sarunas ar Ārstu biedrību, ministriju un likumdevējiem par to, kā šo absurdo situāciju labot.

Ar mediķiem saprasties nereti nav viegli arī cilvēkiem bez dzirdes traucējumiem. Bet kurlmēmiem cilvēkiem pat vizīte pie zobārsta var kļūt par īstu pārbaudījumu. Rīdziniece Ilona Liniņa nesen to piedzīvoja, kad palūdza, lai stomatologs sazinās ar viņu rakstveidā.

“Ārsts iespītējās, saka, lasiet no lūpām. Bet man ir bail no pārpratumiem, lūdzu uzrakstiet. Ārsts piekrita, uzrakstīja zīmīti, apsēdās un sāka pārbaudīt man zobus. Ārstam bija uzlikta maska. Kaut ko saka, es kratu ar galvu. Viņa runā tāpat. Beigās es piecēlos sēdus un teicu: lūdzu, uzrakstiet, jo es nevaru saprast no jūsu lūpām, jo jums ir maska. Viņa laikam aizmirsa jau,” stāsta Liniņa.

Diemžēl ne visi nedzirdīgie prot nolasīt no lūpām. Un lielākai daļai ir ļoti lielas grūtības ar rakstu valodu. Piemēram, farmaceita rakstīto, ka zālēm vajag recepti, kāds klients bija sapratis, ka viņam vajagot kaut ko cept.

Zīmju valodas tulce Brigita Lazda stāsta: “Bieži vien nedzirdīgais, ja viņš neizprot to vārdu, viņš saprot vārda daļu. Cept. Jo nedzirdīgo zīmju valodai ir sava gramatika, viņai nav rakstu valoda. Un nedzirdīgam cilvēkam primāri dzimtā valoda ir zīmju valoda. Un rakstu latviešu valoda viņam ir kā svešvaloda. Tāpat kā mums dzirdīgiem cilvēkiem pajautāt: uzrakstiet lūdzu angļu valodā vai franču valodā.”

Šādās situācijās palīdz surdotulki, arī attālinātie. Šāds pakalpojumus jau ir nodrošināts vairākās Latvijas aptiekās. Pašlaik ievadītas sarunas arī ar pašvaldību iestādēm.

“Surdotulka pakalpojumi palīdz noteikti uzlabot komunikāciju, un tas arī palīdz uzlabot farmaceitisko aprūpi. Protams, tas aizņem ilgāku laiku, bet tas nedrīkst noteikti būt šķērslis, lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu,” norāda farmaceite Beāte Kaminska.

Tomēr ar surdotulka palīdzību sazināties ar ārstiem nedzirdīgiem traucē Personas datu aizsardzības likums. Tā izpratnē tulks esot trešā persona, kurai informāciju par pacientu izpaust nedrīkst.

“Ir bijis tā, ka tulkam palūdz iziet no kabineta, tad tas nedzirdīgais ir neizpratnē, jo būtībā viņš nesaprot, kas viņam tagad ir jārunā, ko ārsts no viņa īsti grib, un tad ir tā, ka nedzirdīgie sakautrējas, un viņi neizstāsta ārstam visu, un tur var būt arī negatīvs rezultāts,” bilst Lazda.

Pacientu tiesību likums pašreiz nosaka, ka informācija sniedzama pacientam saprotamā formā. Lai novērstu pārpratumus, Latvijas Nedzirdīgo savienība rosinās ierakstīt likumā arī teikumu par surdotulkiem.

0 Komentāru