”Dardedze”: Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā ir kā slims zirgs

1 komentārs

Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā ir kā slims zirgs, kuram steidzami nepieciešama rehabilitācija – ar tik skaļiem secinājumiem, runājot par bērnunamu jeb tā saukto “sistēmas bērnu” skaudro dzīvi Latvijā šonedēļ nāca klajā nozares speciālisti, kas ikdienā strādā ar tiem jauniešiem, uz kuru dzīvēm atrašanās institūcijās atstājusi neizdzēšamas rētas.

Pērn ārpusģimenes aprūpē atradās 6438 nepilngadīgie, kas ir par 231 bērnu mazāk nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa bērnu atrodas aizbildņu aprūpē – 68% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem nepilngadīgajiem, 20% bērnu atrodas audžuģimenēs, bet 12% jeb 794 bērni joprojām dzīvo bērnunamos.

Iemesli, kāpēc bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē ir dažādi, citiem vecāki ir miruši, citi nolaidības dēļ zaudējuši apgādības tiesības, savukārt vēl citi labprātīgi atsakās no savām atvasēm. Visos scenārijos situācijas ķīlnieks ir bērns, kurš nonāk institūcijā, bet tā vietā, lai valsts uzņemtos rūpi par viņu attīstību un izaugsmi, bērnu dzīves lielā daļā gadījumu tiek izpostītas.

Centra ”Dardedze” valdes locekle Laila Balode stāsta: “Zēns – 15 gadu, kurš šobrīd atrodas jau ceturtajā iestādē, neskaitot bioloģisko ģimeni…, šis ir citāts no psihologa atzinuma – dara citiem pāri, lauž vai bojā lietas, fiziski uzbrūk cilvēkiem, apsaukājas, draud, viņam pietrūkst empātijas atkarību izraisošu vielu lietošanu – alkohols, cigaretes, marihuāna, spaiss, amfetamīns ļoti plašs klāsts.”

Šis ir tikai viens no daudziem desmitiem stāstu par sekām, ko jauniešiem radījusi pamestība novārtā institūcijās un bērnu mētāšana no vienas institūcijas vai audžuģimenes uz otru. Kā atzīst speciālisti, institūcijas bieži vien potenciālos audžuvecākus līdz galam neiepazīstina ar potenciālā audžubērna patieso garīgo veselības stāvokli, un pēc neilga laika pavadīšanas ģimenē bērns atkal nonāk institūcijā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) un tiesībsarga birojs vairākkārt uzsvēruši, ka dzīvošana institūcijās un valstī pastāvošais birokrātiskais aparāts atstāj ietekmi uz bērnu turpmāko dzīvi. Bērnunamos regulāri tiek atklāti pārkāpumi, kas saistīti ar nepietiekamu aprūpi, dzīvošanai nepiemērotu vidi un, galu galā, cilvēcisko sasaisti institūciju darbiniekiem ar bērniem, kuriem tās ir vienīgās mājas.

Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda: “Visi pārkāpumi vai šīs sliktās situācijas ir konstatētas, aizbraucot uz bērnunamu. Šeit gan droši var teikt, ka situācija nav mainījusies, jo pakalpojumu nav, speciālistu nav, uz tādiem zinātniskiem pierādījumiem balstītas uzvedības korekcijas, rehabilitācijas programmas arī nav. Jā, ir pajumte, ēdiens, tas ir tas, kas tiek nodrošināts.”

Labklājības ministrija gan redz citu ainu.

“Lielu lomu bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanā un veicināšanā ir tieši bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, kas veic darbības gan preventīvā formā, lai mazinātu riskus bērna šķiršanai no ģimenes, gan arī ar bērniem, izvērtējot viņu individuālās vajadzības, izvēloties viņiem vispiemērotāko aprūpes formu,” norāda Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns.

Tikmēr nevalstiskās organizācijas, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, kas aug vai ir nonākuši institūcijās, ir skarbas savā nostājā.

“Mēs varam izlikties, ka viss ir baigi forši, mēs varam izlikties, ka tas zirgs tā vēl ļoti skaisti klīst pa zaļajām paļāvām… Es gribu jums pačukstēt, ka tas zirgs ir ļoti slims, un te es domāju to bērnu tiesību aizsardzības zirgu, un, visticamāk, viņam nav vajadzīgs plāksteris, viņam ir nepieciešama ļoti nopietna reabilitācija,” saka centra ”Dardedze” valdes locekle Laila Balode.

It kā likumā un Ministru kabineta noteikumos viss ir kārtībā. Pērnā gada jūnijā spēkā stājās grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz ģimeni. Likums paredz, ka bērna aprūpi bērnunamos nodrošina tikai tad, kad aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nebūs piemērota. Arī par nozari atbildīgā ministrija uzskata, ka situāciju mainīs plāns līdz 2021. gadam izskaust bērnu namus, bet tās bērnu sociālās aprūpes iestādes, kas paliks, tikšot padarītas ģimenes videi atbilstošākas. Tomēr nozares eksperti saka, – ēku pārveidošana situāciju neuzlabos.

Juridisko zinātņu doktore bērnu tiesību jautājumos Ilona Kronberga saka: “Tās ir visas sekas, par ko mēs runājam – par traumatismu, par to, ka bērnam nākas no audžuģimenes ceļot atkal uz iestādi, un tad atkal uz nākamo audžuģimeni. Mēs varam aizslēgt ēku, kurai ir trīs stāvi un sadalīt bērnus pa 12, un sadalīt pa dzīvokļiem – ne jau par to ir stāsts, stāsts ir par to, kas notiek mūsu galvās un mūsu domāšanā. Kamēr tas nemainīsies, mēs varam likt lielākās vai mazākās ēkās – tas pats par sevi neko neatrisina.”

Šobrīd Latvijā ir 12 bērnunami, kuros katrā dzīvo vairāk nekā 50 bērnu.

1 komentārs