Darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā. Kādā stāvoklī atrodas Latvijas tilti? 

1 komentārs
Darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā. Kādā stāvoklī atrodas Latvijas tilti? 
Foto: Lauris Aizupietis, f64

Itālijā notikušās traģēdijas atskaņās, kad, sagrūstot tiltam, dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku, laikraksts “The Economist” publicējis datus, kas atspoguļo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu tēriņus ceļu uzturēšanai, uzlabošanai un jaunu infrastruktūru izbūvei. 

Dati liecina, ka 2015. gadā Itālijas valdība procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) vairāk tērējusi esošo ceļu uzturēšanai, mazāk jaunu infrastruktūru izbūvei un ceļu tīkla uzlabošanai. Attiecīgi – ceļu uzturēšanas tēriņos Itālija ieņem ceturto vietu 26 valstu starpā, savukārt tēriņi jaunu infrastruktūru izbūvei ierindo Itāliju 22. vietā.

Kā vēsta laikraksts, inženieri jau iepriekš prognozējuši traģisko tilta sagrūšanu. Dženovas Universitātes speciālists Antonio Brencičs jau 2016. gadā brīdinājis, ka 60. gados uzbūvētais tilts ir “inženierijas neveiksme”, ekonomiskāk būtu to nojaukt un pārveidot. Līdz 90. gadu beigām summa, kas iztērēta tā labošanai, jau sasniegusi 80% no sākotnējām būvniecības izmaksām.

“The Economist” publicētie dati parāda arī situāciju Latvijā – 2015. gadā Latvija OECD valstu vidū ieņem pirmo vietu saistībā ar ceļu uzturēšanai veltītajiem līdzekļiem procentuāli no IKP. Salīdzinājumā ar Itāliju jaunu infrastruktūru izbūvei Latvija veltījusi vairāk finansiālo līdzekļu – šajā pozīcijā valsts ierindojas septītajā vietā.

Kādā stāvoklī ir Latvijas tilti?

Šā gada pavasarī Vanšu tiltam Rīgā daļēji nobruka ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Pašvaldībā pie notiekošā vainoja laikapstākļu maiņu un pieņēma lēmumu tiltu salabot šoruden. Lai arī galvaspilsētas tilti nav Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārziņā, apšaubāmā stāvokļa dēļ tas tomēr Vanšu un Jorģa Zemitāna tiltiem veica pat savu apsekojumu. Galvenais secinājums: par abiem tiltiem pašvaldība gadiem ilgi nav rūpējusies un nav tos uzturējusi, līdz ar to radušies dažādi bojājumi, sākot no plašas korozijas līdz pat iztrūkstošām bultskrūvēm.

Ka informē VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC), valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi – masas, platuma, u.c.

Pērn veikto tiltu inspekciju dati liecina, ka 34,9 % tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1 % tiltu – kā ļoti slikts. Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā – uz valsts galvenajiem autoceļiem.

LVC skaidro – ņemot vērā to, ka pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma ietvaros, nav iespējams veikt visus uzturēšanas un būvniecības darbus, kas ir nepieciešami uz visiem valsts pārziņā esošajiem tiltiem, kā rezultātā ir uzkrājies darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā. Ja visi nepieciešamie darbi uz tiltiem būtu veikti un šāds deficīts nebūtu uzkrājies, gadā visu valsts pārziņā esošo tiltu uzturēšanai un remontdarbiem būtu nepieciešami 15 miljoni eiro. Ņemot vērā esošo būvdarbu deficītu, ik gadu nepieciešamais finansējums ir vēl lielāks.

2018. gadā no valsts budžeta tiltu remontdarbiem ir novirzīti gandrīz astoņi miljoni eiro, tāpat tilti tiek remontēti arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto autoceļu pārbūves projektu ietvaros. Kopējais finansējums valsts autoceļu tīklam, ieskaitot vasaras un ziemas uzturēšanu, 2018. gadā ir 307 miljoni eiro, no tiem 124 miljoni ir ES fondu finansējums.

Šogad būvdarbi plānoti uz 33 tiltiem

Šogad valsts ceļu tīklā būvdarbi plānoti uz 33 tiltiem, daļa no tiem ir pārejošie objekti – remontdarbi ir uzsākti pērn, bet pabeigti tiks šogad. No šiem 33 tiltiem septiņi tiek pārbūvēti, savukārt pārējie tiek atjaunoti, trīs gadījumos tilta vietā tiek likta dzelzsbetona caurtekas. Lielākie tiltu būvniecība objekti valsts autoceļu tīklā šogad ir tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa Kalkūnos, tilts pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas Pļaviņās, Kaķupītes caurteka uz Vidzemes šosejas Vaivē un tilts pār Abavu Rendā.

Valsts pārziņā esošajiem tiltiem katru gadu tiek veiktas inspekcijas, reizi piecos gados – padziļināta pārbaude

Katru gadu LVC būvinženieri veicot ikgadējās tiltu inspekcijas, to laikā tiek pārbaudīts katrs tilts. Inženieri novērtē tiltu galvenās konstrukcijas, apzina bojājumus un defektus, kas ietekmē būves nestspēju un satiksmes drošību, kā arī defektus, kas attīstoties var palielināt uzturēšanas izdevumus un ietekmēt tilta izskatu.

Savukārt reizi piecos gados valsts pārziņā esošajiem tiltiem tiek veiktas galvenās inspekcijas, tās veic piesaistītie eksperti, kuri detalizēti izvērtē tiltu tehnisko stāvokli, nosaka bojājumus, to veidus un apjomus, kā arī aprēķina potenciālo darbu izmaksas.

Ja kādā no inspekcijām tiltam tiek konstatēti būtiski defekti, tiek veikta speciālā inspekcija, kuras laikā eksperti papildus pārbauda tilta nestspēju, satiksmes drošību, veic analītiskus aprēķinus un sniedz atzinumu par nepieciešamajiem ierobežojumiem. Tāpat prognozē atlikušo tilta kalpošanas laiku un nepieciešamos uzturēšanas pasākumus. Vajadzības gadījumā tiltu pārbauda ar slodzes testu.

Savukārt tiltu pieņemšanas inspekcijas notiek uzreiz pēc tiltu būvdarbu pabeigšanas, tajās tiek piefiksēti tiltu tehniskie parametri.

1 komentārs