Komentāri

Speciālisti norāda, ka Latvijā pārāk bieži mēģinām bēgt no savām problēmām, slēpjoties aiz darba vai darbā. Kādas pazīmes liecina par to, ka cilvēks ir darbaholiķis un kādas no tā sekas?

Darbā tiek pavadīts vairāk laika, nekā bija plānots; bailes pazaudēt darbu ir līdzīgas paranojai; pārāk bieži pārņem stress un vēlme pārbaudīt darba elektronisko pastu rodas, arī baudot rīta kafiju brīvdienā— šādas ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks pārvēršas par īstu darbaholiķi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Anda Gaitniece-Putāne
stresa vadības eksperte, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas docente

Darbaholisms – jau vārda izskaņa parāda, ka tā ir atkarība, līdzīga kā alkoholisms vai narkomānija. Vienīgais, te ir tāda viltīga lieta – darbaholisms sabiedrībā mums tiek akceptēts, jo, tāpēc ka cilvēks dara derīgu darbu, viņš strādā, un nereti tie, kurus varētu uzskatīt ar tendenci uz darbaholismu, viņi pat savā ziņā lepojas un pat gaida no citiem: nu redziet, kāds es varonis, cik es daudz daru!

Socioloģiski un antropoloģiski pētījumi liecina, ka tik daudz, cik strādājam mūsdienās, neesam strādājuši nekad. Šobrīd nav zināms – cik liela daļa Latvijas sabiedrības sirgst ar darbaholismu, taču kāda aptauja vēsta: 70% procenti cilvēku norāda, ka darbs viņiem patīk, taču vienlaikus arī atzīst, – viņi strādā pārāk daudz.

Irēna Ļeoņenko
Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas izpilddirektore

Mēs esam sasniedzami 24 stundas diennaktī, jo mums ir datori, telefoni, kuri ir saslēgti ar e-pastiem. Šī attālinātā darba veikšana kļūst arvien populārāka Latvijā. Taču cilvēks nav mašīna. Viņš nevar ilgstoši strādāt 12-14 stundas diennaktī, un viņš izdeg.

 

Speciālisti norāda, ka lielākam riskam kļūt par darbaholiķi visvairāk ir pakļauti uzņēmēju vadītāji, jo kompānija, ko viņi ir radījuši un vada, nereti tiek uzskatīta par kaut ko daudz svarīgāku par parastu darbavietu. Tāpat darbaholisms piemīt radošo profesiju pārstāvjiem. Kad darbs aizstāj citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, attiecības vai hobijus, cilvēks neaizdomājas par sekām, pie kurām šāda apsēstība ar darbu var novest.

Anda Gaitniece-Putāne
stresa vadības eksperte, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas docente

Tiek maksāts gan ar savu veselību, gan ar izdegšanu, gan, protams, arī to, ka lielākajā daļā gadījumu šiem cilvēkiem tiešām vai nu vispār nav personīgas dzīves, vai nu attiecības ir tādas, diezgan nekādas. Tāpat sabojāta veselība, sirds asinsvadu slimības, kuņģa, gremošanas trakta slimības.

Psihologi atgādina, ka darbaholismu nevajadzētu jaukt ar čaklumu un strādīgumu, jo viena no svarīgākajām labā darbinieka īpašībām ir spēja plānot savu laiku, samērīgi veltot to gan darbam, gan atpūtai, kas noteikti nav raksturīgs darbaholiķim.

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl