Darba devējiem būs jāaizsargā darbinieki no elektromagnētiskā lauka ietekmes darbā

Komentāri

Darba devējiem būs jāaizsargā darbinieki pret elektromagnētiskā lauka ietekmi darbavietā, šādi noteikumi Latvijā stāsies spēkā nākamajā vasarā.

Kā stāsta noteikumu izstrādātāji – līdz šim nav bijušas tādas specifiskas prasības, lai aizsargātu darbinieku no elektromagnētiskā lauka radītajiem riskiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šādas prasības nosaka Eiropas līmeņa direktīva, un noteikumi stāsies spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

Darba devējam visās darbavietās būs jāveic pārbaudes, vai telpās ir bīstami elektromagnētiskā starojuma avoti, tomēr Labklājības ministrijā saka, – ierindas birojus šie noteikumi īsti neskars.

Galvenokārt tas attieksies uz medicīnas darbiniekiem, kuri, piemēram, strādā ar rentgenu vai datortomogrāfu. Tas nozīmē, ka šiem darbiniekiem būs arī regulāri jāveic veselības pārbaudes.

Jau iepriekš arī paši darbinieki varējuši sekot līdzi elektromagnētiskā lauka līmenim, taču līdz ar jaunajiem noteikumiem jārēķinās ar papildu izmaksām, jo starojuma noteikšanai būs jānolīgst sertificēta laboratorija, tā norāda uzņēmumā Latvijas Mobilais Telefons.

Noteikumu izstrādātāji, Labklājības ministrija, saka darba devējiem, ņemot talkā iekārtu tehnisko specifikāciju, būs jānovērtē, cik augstam elektromagnētiskajam laukam darbinieki ir pakļauti.

To, vai noteikumi no darba devēju puses netiek ignorēti, īpašos reidos nekontrolēs, bet līdz ar jaunajiem noteikumiem vārdu salikums ”elektromagnētiskā lauka radītais risks” būs papildu ieraksts pārbaužu veidlapās.

Noteikumi vairāk domāti profilaktiskai darbinieku aizsardzībai, tomēr uzņēmums, kas nodarbojas ar elektromagnētisko lauku novērtēšanu, saka – riski attiecībā uz ierindas birojiem ir krietni pārspīlēti, lielāka problēma esot, piemēram, ja uz biroja vai dzīvojamās mājas jumta ir mobilo sakaru antena un ir vajadzība salabot tekošu jumtu.

Tāpat arī liels magnētiskais lauks esot dažādās kokapstrādes žāvētavās, rūpnīcās, kur tiek izmantotas krāsnis, kā arī vietās, kur tiek dzēsta informācija no magnētiskajiem datu nesējiem, piemēram, bankās.

Fiziķi norāda, ka ikdienā salīdzinoši maz cilvēku pakļauti augstam elektromagnētiskā lauka līmenim. Pagaidām nav pierādīts, cik nopietnas var būt ilgstošas lauka radītās sekas, īslaicīgi tas varot būt nogurums un miegainība.

Par to, vai tiks paredzēti sodi par noteikumu neievērošanu, pagaidām nav zināms.

Skaties video:

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl