Daļā pašvaldību izskan kritika par e-dziesmu un deju svētku reālo izpausmi

66 komentāri
Daļā pašvaldību izskan kritika par e-dziesmu un deju svētku reālo izpausmi
ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Vairākās pašvaldībās tiek pausta kritika par ”Saulesvijas” formātu un e-svētkiem kopumā. Esot radusies sajūta, ka priekšplānā ir tehniskā filmēšana, nevis centieni panākt bērnos svētku sajūtu, stāsta TV3 Ziņas.

42 pašvaldībās filmētie e-svētku videoklipi no malas rada iespaidu, ka kolektīvi snieguši plašus koncertus, un bērni to visu nesamāksloti izbaudījuši, bet realitāte daudzviet ir pilnīgi cita.

Dejotāji vai koristi instruēti māt ar rokām automašīnai ar svētku dekorāciju uz jumta. Priecīgi jāgavilē, kad garām soļo no Rīgas atbraukušie svētku organizatori. Jāatbild uz standarta frāzēm. Katrai pašvaldībai veltīta nepilna stunda, kuras laikā kolektīvam ļauts nodejot vienu deju, nodziedāt vienu dziesmu. Turklāt arī ne pilnā garumā. Tad pāris pieklājības uzrunas, un rīdzinieki aizbrauc projām.

”Ja būtu īstie dziesmu svētki, repertuārā būtu 13 dziesmas. Šeit uzklausa vienu dziesmu un dodas tālāk,” stāsta Ķekavas vidusskolas kora vadītāja Inga Lagzdiņa.

Dažādu pašvaldību tautas deju kolektīvu un koru vadītāji bažās par iespējamām sekām atteicās kameras priekšā kritizēt e-svētkus, taču aizkadrā atzina, ka daļa skolēnu vīlušies, palicis rūgtums. Tādas sajūtas, piemēram, Rēzeknē.

”Tas viss ļoti lielā steigā, ļoti ātri visam noripināja pāri. 45 minūtes, ”čau, čau” un prom. Tie vairs nav dziesmu svētki, bet gan ļoti slikta izpildījuma bizness. Tā nauda ir kaut kādā veidā jāapgūst, kaut ko formāli sarīkojam, miljonus sadalām. Vai bērniem bija kaut kāds gandarījums, diez vai. Tur iedeva maisiņu ar nozīmīti un šokolādīti. Vējā izmesta nauda un nekas vairāk,” neapmierināts ir Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.

Arī Ķekavas moderno deju kolektīva vadītājai palikusi sajūta, ka prioritāte bijusi video filmēšana, nevis svētku sajūtas radīšana bērniem. Turklāt kolektīvu vadītāji nostādīti nepatīkamā izvēlē – kuriem skolēniem ļaut ierasties, kuriem jāpaliek mājās, lai nepārsniegtu pulcēšanās ierobežojuma 50 cilvēkus.

”Speciāli kaut ko mākslīgi radīt nevar – mākslīgi radīt svētku sajūtu. Kādam būs, bet lielākajai daļai nebūs. Arī bērnu vecāki nesaprot, kas tas īsti ir. Vajadzēja atcelt jau pagājušajā gadā un nevilkt aiz astes to kaķi. Man negribas tos saukt par dziesmu svētkiem,” savu sašutumu pauž Ķekavas mūsdienu deju kolektīva vadītāja Ivetta Tamane.

Jelgavas kolektīvi, kā saka pilsētas domē, arī esot patiesi vīlušies: ”Šis formāts neapmierināja! Dziesmu un deju svētkiem ir jābūt kā svētkiem bērniem, nevis 1-3 minūšu atrādīšanās. Tās svētku sajūtas nav. Tas bija sasteigti! Bija kolektīvi, kas sagatavojuši priekšnesumu, bet beigās tas priekšnesums neparādās. Tā vilšanās ir, jo neizskan mūsu varēšana.”

Ja tradicionālo dziesmu un deju svētku budžets ir vairāk nekā seši miljoni eiro, šī e-svētku koncepta dažādām aktivitātēm atvēlēti nepilni divi miljoni eiro. Visvairāk, 700 000 paredzēti tehniskajām izmaksām, pusmiljons eiro ietāmēts personāla atlīdzībām. Līdz šim gan neesot iztērēts pat miljons.

”Vēl jau pat miljons nav aizgājis. Nav jau pabeigts tas process. Tas, kas netiks iztērēts, aizies atpakaļ valsts budžetā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo tās izmaksas ir patiesi minimālas,” skaidro XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Par skolēnu dziesmu un deju svētkiem atbildīgā izglītības ministre nekādas vilšanās sajūtas no kolektīviem vai pašvaldībām neesot dzirdējusi: ”Šajos sarežģītajos apstākļos, kuros esam, šis ir labākais, kas bija iespējamais. Komanda ir pierādījusi, ka arī citādie svētki ir svētki.”

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Arī daļa kolektīvu vadītāju un pašu skolēnu pat par šādu konceptu pauž prieku – par sanākšanu klātienē, par tautastērpa uzvilkšanu.

66 komentāri