Ārsti un eksperti kritizē gaidāmās pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā

34 komentāri

Beidzot lielāka skaidrība par ilgi solītajām pārmaiņām veselības aprūpes sistēmā. Otrdien, 28. augustā, valdība apstiprināja noteikumus, kas būtiski mainīs to, kam un kādi valsts finansētie medicīnas pakalpojumi pienākas.

Pacienti, kuri nemaksā nodokļus un nebūs apdrošināti, vairs nesaņems līdzšinējo pilno valsts apmaksātu pakalpojumu klāstu. Nodokļi ir jāmaksā, un papildu naudu medicīnai vajag, taču daudzi eksperti pārmaiņas kritizē, jo tās skarbi skars lielu daļu mūsu līdzcilvēku.

Valdībā apstiprinātie noteikumi definē veselības aprūpes pakalpojumus grozus. Atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad visi iedzīvotāji saņem vienādu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nākamgad pacienti tiks dalīt divās grupās – apdrošinātie varēs saņemt pilnu pakalpojumu klāstu, tikmēr pārējiem par vairumu pakalpojumu, izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, vizīti pie ģimenes ārsta vai onkologa, būs jāmaksā no savas kabatas. Lai uzsvērtu atšķirību, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) žurnālistiem minēja piemēru ar nieru slimnieku, kurš saņēmis nosūtījumu pie speciālista.

“Ja viņš ir apdrošināts, ģimenes ārsts nosūta viņu pie nefrologa, pacienta līdzmaksājums ir 4,27 eiro. Nefrologs viņam izraksta kompensējamās zāles un viņš saņem visu to. Ja viņš nav apdrošinājies, viņš dodas pie nefrologa. Vizīte pie nefrologa maksā vidēji 40 eiro, kurus viņam jāsamaksā, tad viņam izraksta medikamentus, kas jānopērk par pilnu cenu – tie ir vēl vieni 40 vai 50 eiro. Ja viņam ir vajadzība gulēt slimnīcā kādu brīdi, tad arī tur ir pilna maksa,” skaidro Čakša.

Automātiski apdrošināti tiks visi, kuri veic sociālās iemaksas no minimālas algas, kā arī 21 aizsargājama grupa – pensionāri, bērni, invalīdi, reģistrēti bezdarbnieki un pilna laika studenti. Pārējiem, kā mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, autoratlīdzību un patentmaksu saņēmējiem, kuri vēlēsies nākamgad saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, būs jāveic vairāk nekā 200 eiro liels dalīts maksājums – 51 eiro šogad, 154 nākamgad.

Ārsti un eksperti jauno kartību asi kritizē, jo daudzi iedzīvotāji jauno nodokli nemaksās, riskējot ar savu veselību.

Latvijas ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš skaidro: “Daļa iedzīvotāju nespēs saņemt nepieciešamos medicīnas pakalpojumus. Tas, protams, draud ar ielaistām slimībām, dažādām sociālām ķibelēm. Skaidrs, ka nedrīkstētu pasliktināties medicīniskās aprūpes līmenis ne pēc vienas reformas, bet šajā gadījumā daļai iedzīvotāju tas pasliktināsies.”

Savukārt RSU Sabiedrības veselības katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis min: “Var paredzēt, ka kaut vai tīri ētisku iemeslu dēļ ģimenes ārstiem būs problēmas šos cilvēkus šķirot, kam būs lemts ārstēties, kam lemts mirt.”

Pēc ekspertu teiktā, problēma ir arī, ka neviens joprojām nav aprēķinājis, cik liels varētu būt neapdrošināto cilvēku skaits, taču, visticamāk, runa ir simtiem tūkstošiem. Čakša atzīst, ka daļai sabiedrības pieejamība veselības aprūpei varētu pasliktināties, taču viņa kategoriski noliedz, ka tas varētu izraisīt dramatiskas sekas, jo ikviens jebkurā brīdī varēs apdrošināties, samaksājot noteikto summu.

“Man kā ārstam šī dalīšana līdz galam nav pieņemama, bet šis ir kompromiss, ka veselības aprūpes sistēma var tikt labi finansēta,” skaidro Čakša.

Saskaņā ar Veselības ministrijas plāniem pēc reformas vajadzētu sarukt rindām pie speciālistiem un uz izmeklējumiem.