Daļa nepilsoņu nevēlas naturalizēties, jo uzskata, ka Latvijas pilsonība viņiem pienākas automātiski

463 komentāri

Ik gadu joprojām vairāki simti nepilsoņu iegūst Latvijas pilsoņa pasi. Tomēr statistika liecina, ka naturalizācijas kārtībā uzņemto pilsoņu skaits gadu no gada sarūk. Skaidrojumi tam ir dažādi. Vieni uzskata, ka iemesli ir objektīvi, bet citi ir pārliecināti, ka naturalizēšanas nosacījumi būtu maināmi.

Vislielākā ieinteresētība naturalizēties bija laikā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Tad pilsonību ieguva vairāki 10 000 nepilsoņu. Bet tagad jau vairākus gadus naturalizēto ir nepilns tūkstotis, un skaitam ir tendence samazināties.

Lasi vēl: NVO aicina nepilsoņiem pašvaldībās ļaut iesniegt kolektīvos iesniegumus

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) norāda, ka pērn naturalizēšanos ietekmēja arī Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi, jo vasarā divus mēnešus nenotika eksāmeni. Tagad tos rīko, bet mazās grupās.

Pārvaldes veiktās aptaujas liecina, ka daļa nevēlas naturalizēties, jo uzskata, ka pilsonība pienākas automātiski. Ir arī tādi, kas nepilsoņa statusu vēlas saglabāt, lai vieglāk ceļotu uz Krieviju. Citi nav pārliecināti, vai pa spēkam būs eksāmeni.

“Tie cilvēki, kas ir visnegatīvāk noskaņoti pret pilsonību – viņi nevēlas iegūt – viņi uzskata, ka viņiem nevajag, tie ir cilvēki, sākot no 50 gadu vecuma, kuri ir bez darba un daļa ir arī pensionāru. Un vispozitīvāk iespēju iegūt Latvijas pilsonību vērtē cilvēki vecumā no 18 līdz 45 gadiem,” teic PMLP pārstāve Madara Puķe.

Saeimas Pilsonības komisijas vadītāja Andreja Judina (JV) vērtējumā ir objektīvi iemesli, kāpēc naturalizēto pilsoņu skaits rūk: “Ja mēs runājam par pagājušo gadu, skaidrs Covid-19 ietekmēja. Un otra lieta. Ir jāsaprot, cik gadus mēs jau dzīvojam ar naturalizāciju. Un tiem cilvēkiem, kam bija svarīgi kļūt par Latvijas pilsoņiem, viņi to ir izdarījuši.”

Un deputāts neuzskata, ka būtu nepieciešamas izmaiņas naturalizēšanās nosacījumos: “Ir svarīgi, lai cilvēks pieņemtu šo lēmumu tad, kad viņš ir gatavs, kad viņam ir svarīgi, kad viņš ir pats motivēts, nevis tad, teiksim, kaut kādā veidā tā mākslīgi.”

Savukārt “Saskaņas” deputāte Regīna Ločmele ir pārliecināta, ka nepilsoņi aktīvāk iegūtu pilsonību, ja mainītos valsts attieksme: “Viņi saka: lai vispirms atvainojas. Pēc tam, lai iedod mums automātiski. Tad mēs varbūt vēl padomāsim. Protams, tā ir radikālāka retorika, bet tāda ir. Es runāju par cilvēkiem, kuri ir tiešām daudz, un kuri vēlētos, un labprāt naturalizētos, un saņemtu pilsonību, bet viņi kaut kā vēlētos, lai viņus uzrunā.”

Ločmeli arī uztrauc tas, ka pērn valodas eksāmenu spēja nokārtot tikai aptuveni puse pretendentu. Labāk veicies ar vēstures zināšanu pārbaudi. Viņasprāt, tas liecina, ka jāuzlabo latviešu valodas mācīšanas metodes. Tāpat arī būt jāatvēl vairāk naudas valodas kursiem.

“Rīgā tas notiek tā. Piemēram, pasludina, ka pirmdien atvēries pieraksts uz šiem kursiem. Paiet stunda, tur ir jāņem piemēru Vakcinācijas birojam organizēšanā, stundas laikā viss, nevienas vietas šajā rindā nav. Viss ir aizpildīts. Vēlme cilvēkiem mācīties ir bez maksas, protams,” saka “Saskaņas” deputāte.

Lai labāk sagatavotos latviešu valodas un vēstures pārbaudījumam, vasarā plānots ieviest elektronisku rīku interneta mājaslapā, kas pretendentiem ļautu pirms eksāmeniem pašiem pārbaudīt savas zināšanas.

“Varēs ierunāt himnu, un mākslīgais intelekts pretī atspoguļos, vai himna ir ierunāta pareizi, norādīs uz kļūdām. Šajā lapā varēs arī noskatīties, kā notiek naturalizācijas eksāmens, lai pilsonības pretendenti mazāk uztrauktos un baidītos, kā tas notiek, un varēs izmēģināt arī dažādas citas eksāmena sadaļas,” pauž PMLP pārstāve.

Nepilsoņu lokam kopš pagājušā gada vairs nav iespēju kļūt plašākam, jo pārtraukta šāda statusa piešķiršana jaundzimušajiem. “Ir pielikts punkts. Vairs jaunu nepilsoņu nav,” pauž Judins.

Latvijā šobrīd ir 209 000 nepilsoņu, liecina statistika.