Daļa Latvijas bērnu pēc Covid-19 izslimošanas izjūt paliekošas sekas

Pievienot komentāru

Lai arī bērni bieži pārslimo Covid-19 viegli, tomēr daļai turpina saglabāties vai vēlāk parādās postvirālās sekas, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti. Fiziskās un emocionālās veselības problēmas ir pat vairākus mēnešus. Tamdēļ Bērnu slimnīcā radīta jauna rehabilitācijas/aprūpes programma.

Post-Covid aprūpes un rehabilitācijas programmā bērniem veselību palīdzēs atgūt virkne speciālistu. Tās nepieciešamību Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS) pamato ar savu pētījumu, kas arī ir viens no retajiem visā pasaulē, analizējot Covid-19 ilgtermiņa ietekmi uz bērnu veselību. Vairāku mēnešu garumā 1300 Latvijas bērnos pētītas izmaiņas, un 51% pat bez hroniskām kaitēm pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļas saglabājas dažādas problēmas. Ir ne tikai ožas un garšas izmaiņas, bet arī rīta nogurums, ilgstošs nespēks, pēkšņas/periodiskas galvassāpēs.

BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre norāda: “Piemēram, bērns no rīta pamostas, bet nav aktīvs. Pamostas saguris. Ir grūtāk tolerēt fizisku slodzi, piemēram, kāpt pa kāpnēm, ilgstoši spēlēties. Skolas vecuma bērniem – ilgstoši mācīties.”

Pēc Covid-19 pārslimošanas 27% bērnu un pusaudžu, kam pētījumā analizēta veselība, pieredz nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības. Vecumā līdz pieciem gadiem novērota sevišķi agresīva uzvedība un gulēšanas grūtības. Pusaudžiem kāpis trauksmes līmenis, nomāktība, noslēgšanās sevī.

“Ir jāpievērš uzmanība nomāktības simptomātikai. To ir svarīgi pamanīt. Situācijā, ja kļūst grūtāk, tiešām tās var būt domas par pašnāvību depresijas gadījumā,” skaidro BKUS klīniskā psiholoģe Līga Būtnāre.

Covid-19 bērniem atstāj negatīvu iespaidu arī uz kognitīvajām spējām. No analizētajiem 1300 bērniem, 16% pēc Covid-19 izslimošanas parādās izteiktas grūtībās mācību procesā.

“Grūtības koncentrēt uzmanību, grūtāk iegaumēt, grūtāk noturēt darba tempu, grūtāk apgūt jaunu vielu. Nevar izdarīt to, ko varēja izdarīt pirms tam,” norāda Būtnāre.

Savukārt Pavāre pauž: “Smadzeņu migla – tas ir tas, kā bērni raksturo to, kā jūtas.”

Tāpēc skolotājiem ir svarīgi ņemt vērā, ka Covid-19 pārslimojušajiem bērniem var būt vajadzība pēc samazināta mācību apjoma, pakāpeniska tempa, kas atšķirīgs no pārējiem bērniem.

“Viņš netiek galā ar tām lietām, ar kurām jātiek,” bilst Būtnāre.

Turklāt BKUS uzsver, – nepareizs ir priekšstats, ka bērni arī Covid-19 akūtajā brīdī slimo vieglā formā. Atsevišķi bērni pieredz nopietnus imūnās sistēmas traucējumus. Šobrīd slimnīcā ievietoti septiņi bērni vecumā no 5 līdz 13 gadiem.

“Bērnam sākas iekaisuma sindroms, kas skar vairākas orgānu sistēmas, kas patiešām izpaužas smagā gaitā, un bērniem nepieciešama stacionēšana slimnīcā. Bērniem lielākai daļai ir plaši ādas izsitumi, viņi ir noguruši, atsakās ēst, daļai ir slikta dūša, vemšana, caureja. Lieli, pamanāmi sarkani laukumi. Tie ir uz sejas, uz ķermenīša,” norāda Pavāre.

Bērnu slimnīca šobrīd arī gatavo vienotas vadlīnijas ārstiem arī citviet Latvijā, lai sistēmātiski pievērstu uzmanību Covid-19 pārslimojušajiem bērniem.