Daļa koru neredz iespēju sagatavot kvalitatīvu programmu Covid-19 ierobežojumu dēļ

3 komentāri

Tās pašvaldības, kas lēmušas neatsaukties svētku alternatīvajam modelim, jautā – vai pilntiesīgi par dziesmu un deju svētkiem saucams pasākums, ja nav gājiena, klātienes lieluzvedumu un ir būtiski ierobežota kolektīvu darbība, kamēr pasākuma rīkotāji uzsver – Covid-19 dēļ ir jāpielāgo pasākumu norise, taču to netipiskā norise kalpos kā liecība nākotnei par kultūras dzīvi Latvijā pandēmijā, vēsta TV3 Ziņas.

Darbu pie alternatīvajiem skolēnu Dziesmu un deju svētkiem jau sākuši 12 000 dejotāju. Katrs individuāli savā mājā kameras priekšā izpilda deju. Organizētāji to apvienos kopējā klipā.

Video būšot improvizēts deju lielkoncerta “Svinēt Sauli” fināls. Ja tradicionāli uzvedums Daugavas stadionā ir līdz divām stundām, tad e-svētki vien tikai sešas minūtes.

“Šajā sešās minūtēs katrs no 600 kolektīviem parādīsies, iespējams, uz tikai divām, trim sekundēm, iespējams, četrām sekundēm. Svētku sauklis ir – svētki ir tur, kur esam mēs. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, mūsu deju lielkoncertu izdejosim nevis Daugavas stadionā, bet pa visu Latviju,” norāda deju lieluzveduma “Svinēt Sauli” režisors Reinis Suhanovs.

Savukārt kordziedātāji var cerēt uz publisku uzstāšanos savas pilsētas, pagasta vai ciema estrādē, parkā vai citviet. Organizēšana jāuzņemas pašvaldībām.

“Drīkst kopā pulcēties tikai noteiktajos ierobežojumos. Šajā brīdī tie ir desmit cilvēki,” skaidro XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Siguldas 1.pamatskolas kora vadītāja saka – ja mēnešiem ilgi nav bijis ļauts un joprojām nedrīkst normāli mēģināt, tad neredz iespēju sagatavot koncertu. Turklāt maksimāli pieļaujamais 10 cilvēku skaits esot izsmiekls.

“Koris skaitās no 16 cilvēkiem. 10 cilvēki tas ir ansamblis. Tā būtu viena balss grupa. Tas nav pilnvērtīgs darbs. Nevar sagatavot kvalitatīvu koncertu. Epidemioloģiskā situācija mums neļauj vairāk par desmit mēģināt,” skaidroja Siguldas 1.pamatskolas 5.-9.klašu meiteņu kora diriģente Evija Rozena.

Skolēnu un jaunatnes Dziesmu un deju svētku organizatori saka – ja Coid-19 ierobežojumi netiek mīkstināti, lai kolektīvi uzstājas paši sev.

“Tad notikumu rīkos pats kolektīvs, satiekoties attiecīgajā noteiktajā cilvēku skaitā, kāds tajā brīdī būs atļauts,” norāda Skolēnu un jaunatnes Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Turklāt šie skolēnu un jaunatnes Dziesmu un deju svētki nenotiktu vienā konkrētā nedēļā, bet katra pašvaldība pati izlemtu.

Skolēnu un jaunatnes Dziesmu un deju svētku izpilddirektore norāda – tas var būt gan jūlijā, gan augustā, gan septembrī. Ir pat kolektīvi, kuri plāno oktobrī un novembrī satikties.

Daļā tas radījis mulsumu. Ja skolēniem nebūs ļauts dziedāt Mežaparka lielajā estrādē, nedrīkstēs dejot Daugavas stadionā, nebūs svētku lielā gājiena, tad tie nav uzskatāmi par īstiem Dziesmu un deju svētkiem, – saka vairākas tās pašvaldības, kas jau ir atteikušās piedalīties alternatīvajā e-svētku modelī.

Šādu formātu neatbalsta Rīga, Valmiera, Talsi, Sigulda un vēl divas citas pašvaldības, kuras rīkotāji neatklāj.

“Tos nevar nosaukt par īstiem Dziesmu svētkiem, tas var būt skolas vai pilsētas koncerts. Lai tagad mēs pa visām varītēm liktu bērniem tajā jūlijā, augustā nākt, tas nebūtu pareizi,” pauž Siguldas 1.pamatskolas 5.-9.klašu meiteņu kora diriģente Evija Rozena.

Ja Covid-19 ierobežojumu nebūtu, Mežaparka lielā estrāde jau 18.jūnijā būtu gatava svētkiem klātienē. Ap to laiku plānots pilnībā nodot ekspluatācijā visu estrādes kompleksu. Šonedēļ pabeigts darbs pie estrādes kupola noklāšanas ar stiklašķiedra membrānu. Tā domāta akustikai un pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

3 komentāri