Komentāri

Lietuvā VDK aģentu saraksts jau ir publiskots. Lietuviešu vēsturnieki uzsver, ka čekas dokumenti tomēr ir nepilnīgi un tie jāvērtē kritiski. Tikmēr Latvijā šis ir solis pretim atklātībai vēl nav sperts. Nesagaidot, kā noslēgsies VDK izpētes komisijas darbs un vai čekas maisi tiks atvērti, iespēja bijušajiem čekas darbiniekiem un ziņotājiem atzīties dota filmā. 

Piecu gadu ilgu darbu pabeidzis Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs, publiskojot visu PSRS Valsts drošības komitejas aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla datus.

Starp vairāk nekā 1600 personām pavīd arī slaveni uzvārdi, piemēram, katoļu kardināls Vincents Sladkevičs, populārais teātra un kino aktieris Donāts Baņonis, diriģents Sauļus Sondeckis. Tiesa, līdz ar publikāciju paši pētnieki aicinājuši šo sarakstu vērtēt kritiski  – nav zināms, pēc kāda principa un ar kādu mērķi veidots šis žurnāls, un vai tajā minētie bijuši aģenti vai ziņotāji.

“Visi faili par aģentiem ir Krievijā, viņu arhīvos. Mēs nevaram izdarīt nekādus secinājumus, nezinām, vai šie cilvēki patiešām sadarbojās ar VDK. Šis ir vēsturiski ir ļoti sarežģīts periods,” skaidro Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centra vadītājs Mariuss Eimūžis.

To pašu apstiprina arī Latvijas VDK dokumentu izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, sakot, ka saraksts ir nepilnīgs. Tas sastādīts tikai 1987. gadā, turklāt ierakstītie vārdi dažviet rakstīti ar citu rakstāmo, citā rokrakstā, bez hronoloģiskas secības.

“Tur vairāk vai mazāk salikti pensionāri vai pensionējušies bijušie aģenti. Jaunākais ir dzimis 1935. gadā, toreiz, kad sastādīja sarakstu, jaunākajam bija 52 gadi. Trīsdesmitgadnieku ir ļoti maz. Kāpēc saraksts ir sastādīts, to paši lietuvieši arī nevar pateikt,” saka Kangeris.

Atšķirībā no Latvijas Lietuvā nav saglabājusies “čekas” kartotēka. Taču Kangeris norāda, ka jau kopš padomju režīma sabrukuma lietuvieši vairāk sliekušies uz atklātību – smalki izpētījuši šo laika posmu, tapušas vairākas vēstures grāmatas par VDK. Komisijas vadītājs cer, ka pēc paveiktā darba arī Latvijā taps līdzīga grāmata. Tikmēr komisija darbu turpina – izdoti jau četri sējumi par dokumentos atrasto, top piektais.

Kamēr lietuvieši savu bijušo VDK aģentu sarakstu publiskojuši, bet mūsu čekas dokumentu izpētes komisija vēl strādā, tikmēr daļa bijušo VDK aģentu savā ziņā cauri lustrācijas procesam iziet caur mākslu – top šim tematam veltīta dokumentālā filma.

Režisora Ginta Grūbes veidotā filma “Lustrum” ir stāsts par VDK arhīvu un pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā Latvijas valstī. Filmas veidotāji ir pārliecināti, ka nenotikusī lustrācija jeb brīvprātīga personas atzīšanās sadarbībā ar represīvajām varas institūcijām var izrādīties bīstama valstiskai tālākai pastāvēšanai.

“Viņu neatrisinot, mēs kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem. Kāpjam citās formās. Nevis tajā nozīmē, ka šie cilvēki būtu aktīvi Krievijas drošības dienestu aģenti. Tas ir jautājums, kāpēc mums ir tāda politiskā situācija, kāda ir, kas buksē, nespēj pieņemt it kā vienkāršus lēmumus. Tam saknes ir daudzos neizrunātos vēstures jautājumos,” skaidro Grūbe.

Filmas veidotāji personāžus uzmeklējuši pēc laikraksta “Atmoda Atpūtai” rokās nonākušā aģentu saraksta, uz ko atsaucās arī dzejnieks Jānis Rokpelnis, atzīstot savu sadarbību ar čeku. Filmā runā jau zināmi čekas darboņi, parādās arī iepriekš nezināmi, taču ir arī tādi, kas neatzīstas, bet veido savu versiju par to, kas notika. Filmas uzdevums ir izstāstīt savervēšanas un sadarbības kārtību – tikai tā šī sistēma var kļūt saprotama.

“Esmu ielikts cietumā uz tiem diviem gadiem, lai nomaskētos, lai par īstu aģentu kļūtu. Tā es būtu tāds vienkāršais aģents, bet, ja esi pāris gadus cietumā nosēdētu, neviens nedomātu, ka tu esi aģents,” atklāj filmas varonis Juris Vinķelis.

“Būtu brīnišķīgi, ja cilvēku nākti un stāstītu, kā viņus savervēja. Ar kādu šantāžu. Viņiem taču bija bail no visa tā. Cilvēks ir cilvēks. Es neesmu vervēta, spīdzināta, man ir viegli runāt,” norāda politiski represētā Lidija Lasmane-Doroņina.

Filmas pirmizrāde gaidāma augustā, pašlaik tiek gaidīts, ko nesīs maijs – tad nolemts atvērt čekas maisus. Pašlaik gan izskatīšanā Saeimā pašlaik ir jauns likumprojekts, kas paredz VDK dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam un to publiskošanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz gada beigām.

Lasi vēl