Dabas aizstāvji un mežrūpnieki nav vienisprātis par Latvijas mežu nākotni

2 komentāri

Tuvākajās nedēļās valdībai būs jāizšķiras, vai atbalstīt Zemkopības ministrijas izstrādātos Meža likuma grozījumus.

Tie atraisītu rokas Latvijas ekonomikā svarīgai nozarei, dotu iespēju mežrūpniekiem cirst, piemēram, tievākus kokus un pieļautu kailcirtes arī piejūras mežos. Lieki teikt, šī iniciatīva izraisījusi daudz protestu no zaļo organizāciju puses.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dabas sargi biedē ar izcirstiem kāpu mežiem, bet kokrūpnieki tieši norāda, ka priedes piejūras mežos vispār varot izaudzēt tikai gudri saimniekojot. Strīdnieki aizvien paliek katrs pie sava.

Iecerētie meža likuma grozījumi jau kopš pavasara sabiedrībā uzjundījuši lielas emocijas. Vairākas organizācijas vasarā sāka akciju “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” un aicināja parakstīt petīciju pret šiem grozījumiem. Savukārt kokrūpnieki avīzēs pērk lielus reklāmas laukumos, aģitējot par un aicinot pieņemt saimnieciski gudrus lēmumus.

Strīdnieki trešdien, 1. novembrī, jau divpadsmito reizi Zemkopības ministrijā bija sasēdināti pie viena galda un atkal bez rezultāta. Vairāk gan šāda formāta tikšanās ministrs vairs nerīkos.

Jānis Dūklavs
zemkopības ministrs (ZZS)

Sabiedrībā ir emocijas, bet ekspertiem te ir zinātniski atzinumi, pierādījumi. Pret tiem nevar tā sanākt kopā, kur viss ir nepareizi, teikt, – mēs aizgājām uz mežu, salasījām sēnes un mums liekas, ka tā ir pareizi.

Dabas draugi gan uzsver, ka pieņemot grozījumus pašreizējā redakcijā dabai tiks nodarīts liels posts.

Jānis Rozītis
Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors

Šobrīd joprojām prioritāras ir privātās intereses, nevis sabiedrības, tajā skaitā ainava, rekreācija un dabas vērtību saglabāšana Latvijas mežos.

Mežu īpašnieki un kokrūpnieki tikmēr vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām, aicinot strīdīgos grozījumus tomēr atbalstīt, to nedarot, nākamajām paaudzēm var tikt atņemti piejūras priežu meži.

Meža nozares skatījumā ar izlases cirtēm vien priežu atjaunošanās nenotiek sekmīgi, tā vietā platību pārņem lapu koki un krūmi.

Kristaps Klauss
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Vienalga, vai tas ir avenājs vai bērzs, viņš nomāc priedi. Tas vairāk ir princips, lai mēs varam normāli atjaunot mežu.

Vienlaikus aprēķini liecina, ka grozījumu rezultātā mežu īpašnieki gadā nopelnītu par 12 miljoniem eiro vairāk, pamatīgi pieaugtu arī mežu vērtība.

Dagnis Dubrovskis
LLU Meža fakultātes profesors

Pēc ciršanas apjomiem pieaugums ir aptuveni par pusmiljonu kubikmetru gadā. Tie ir nodokļi, darbavietas un liberālāka iespēja īpašniekiem saimniekot savā zemē.

Tuvāko divu nedēļu laikā grozījumu gala variantu iesniegs skatīšanai valdībā.

TOP komentāri

  • Mārtiņš Ailts
    0 0 0

    Mārtiņš Ailts

    Dīvaina Jums izpratne, Birinas kundze. Domājat tāpat kā ātro kredītu ņēmējs, kas visu algu tās saņemšanas dienā notriec Laimētavā, bet otrajā dienā ņem ašo kredītu, lai samaksātu rēķinus.
  • Sintija Birina
    0 0 0

    Sintija Birina

    Mežrūpniekiem labāk patiktu, jā valstī visi koki būtu izcirsti...

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl