Dabas aizsardzības pārvalde izsniegusi atļaujas lāču aizbiedēšanai Valkas novadā

5 komentāri
Dabas aizsardzības pārvalde izsniegusi atļaujas lāču aizbiedēšanai Valkas novadā
VELGA VĪTOLA

Dabas aizsardzības pārvalde Valkas novada pašvaldībai izsniegusi atļaujas lāču aizbiedēšanai ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju, piektdien, 1. oktobrī, preses konferencē žurnālistus informēja pārvaldē.

Atļauja izsniegta Valkas novada pašvaldībai, kas plāno šā uzdevuma koordinēšanu uzticēt Medību koordinācijas komisijai.

Lasi vēl: Valkas pusē sākuši sirot lāči: dzīvnieki laužas iekšā mājās, apgāž atkritumu urnas un apdraud iedzīvotāju drošību

Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis klātesošos informēja, ka pašvaldība kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) jau ir apzinājusi visas saimniecības, kurās līdz šim konstatēta lāču viesošanās. “Iedzīvotāju drošība ir pirmajā vietā, tāpēc nedrīkst ilgāk gaidīt un cerēt, ka lāči paši pārtrauks doties uz viensētām ērta mielasta gūšanai,” skaidroja Krauklis, piebilstot, ka aizbiedēšanas pasākumus plānots īstenot iespējami drīz.

Pašvaldība jau ir apzinājusi savus iekšējos resursus, kā arī vērsusies pie Valsts policijas, lai kopīgiem spēkiem varētu nodrošināt ātru reaģēšanu uz izsaukumiem.

Saskaņā ar kaimiņvalstu pieredzi un ieteikumiem kā pirmo variantu ir plānots veikt lāču apzinātu traucēšanu – ja dzīvnieki nāks māju pagalmos, tos biedēs ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju, kam vajadzētu radīt pietiekamu diskomfortu un izbīli, lai lāči vairs viensētām labprātīgi netuvotos. Atšķirībā no trokšņošanas un šāviņu raidīšanas gaisā šajā gadījumā, piemēram, signālraķetes, ir atļauts raidīt lāčiem tiešā tuvumā, radot tiem diskomfortu, taču neradot dzīvībai bīstamus ievainojumus.

“Lāči acīmredzot ir apjautuši iespēju vieglā veidā tikt pie barības, tāpēc nu jau ir viesojušies vairākās sētās. Esam mēģinājuši biedēt tos prom ar trokšņu palīdzību, taču pēc laika lāči atgriežas atkārtoti vai dodas uz citu sētu,” stāstīja Valkas novada vietējais iedzīvotājs Aivis Kalniņš, piebilstot, ka vissarežģītākais šajā situācijā ir neprognozējamā lāču uzvedību, jo tā absolūti nelīdzinās normāla meža zvēra rīcībai.

Kā liecina speciālistu veiktie apsekojumi dabā, Valkas novada viensētas apmeklē nu jau divas atsevišķas lāču grupas – vienā grupā divi pusaugu lāči, otrā, visticamāk, lācene ar diviem lācēniem. Speciālisti pieļauj, ka katra no šīm grupām uz izmantotajām metodēm varētu reaģēt atšķirīgi.

Otrs variants, lai novērstu lāču sirojumus viensētās, ir lāču izšķiršana. Proti, katrā lāču grupā vismaz viens no lāčiem tiktu iemidzināts un pārvietots gana tālu  no pārējiem, tādējādi mazinot viņu drosmi tuvoties cilvēkiem. Vienatnē katrs dzīvnieks būtu mazāk drosmīgs iet pagalmos.

“Šīs metodes izmantošana attiecībā uz savvaļas lāčiem ir diezgan bīstama un neprognozējama,  arī kaimiņvalstīs pagaidām nav plaši testēta, lai varētu būt pārliecināti par tās pietiekamu efektivitāti.  Tāpēc tā  ir atstāta kā rezerves iespēja, tomēr ar ļoti augstiem riskiem,” skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Nedz pārvalde, nedz arī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs neatbalsta lāču sagūstīšanu un ievietošanu kādā no dzīvnieku novietnēm, piemēram, Līgatnes dabas takās vai Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola skaidroja, ka attiecīgajās vietās mitinās nebrīvē dzimuši un uzauguši savvaļas dzīvnieki un bez papildu dzīvnieku sagatavošanas tos nedrīkst laist kopā ar sugas brāļiem, kas noķerti savvaļā. Lai nodrošinātu dzīvnieku sagatavošanu, nepieciešams izveidot papildu voljerus. Jauna voljera izbūves izmaksas mērāmas vairākos desmitos tūkstošu, un, ieskaitot projektēšanas stadiju, ko paredz likums, novietnes izbūve var ilgt no trim mēnešiem līdz gadam.

“Turklāt savvaļas dzīvnieku sagūstīšana un adaptēšana dzīvei nebrīvē nav nedz vienkārša, nedz viegla. Savvaļā dzimis dzīvnieks var arī nepierast, kas var rezultēties ar nopietnām dabiskās uzvedības izmaiņām un būtiskiem psiholoģiskās un fiziskās veselības traucējumiem,” skaidro Vītola.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta ”Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atgādina – līdz šim novērotā nav tipiska lāču uzvedība un nebūtu jābīstas, ka turpmāk visi šeit mītošie lāči barosies no cilvēku dārziem un atkritumu urnām. Normālā situācijā lācis izvairās no kontakta ar cilvēku un patstāvīgi prot sarūpēt sev barību, tāpēc lielākoties mežos var sastapt tikai liecības par lāča klātbūtni, nevis pašu ķepaini.

Līdz šim Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči tieši uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados arvien biežāk ir bijušas situācijas, kad cilvēku rīcības dēļ savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās. Eksperti šajās situācijās vaino pašus cilvēkus. Savvaļas dzīvnieku uzvedības maiņu var ietekmēt daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai regulāra tīša vai netīša dzīvnieku piebarošana, kad mežā tiek atstāti ēdienu pārpalikumi vai lauku saimniecībās meža tuvumā tiek izbērti kaudzēs viegli pieejami augļi un dārzeņi.

Ieskaties šeit:

5 komentāri