CVK: Šajās pašvaldību vēlēšanās iesniegto deputātu kandidātu sarakstu skaits būs mazāks, bet konkurence – lielāka

0 Komentāru

Šajās pašvaldību vēlēšanās iesniegto deputātu kandidātu sarakstu skaits būs mazāks nekā iepriekšējās, taču konkurence būs lielāka – apmēram septiņi uz vienu vietu, šorīt “900 sekundēs” atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

“Tās tendences, kas man varbūt pašai šķiet, skatoties to deputātu kandidātu profilu, konkurence šoreiz ir lielāka uz vienu vietu, septiņi uz vienu vietu ir šobrīd – iepriekš bija apmēram pieci uz vienu deputāta vietu. (..) Un tās vecuma grupas… Šobrīd procentuāli ir mazliet vairāk [deputāta amata] kandidātu vecuma grupās no 21-30 un no 31-40 gadiem nekā agrāk. Šā vecuma grupa kļūst aktīvāka,” sacīja Bērziņa.

Viņa teica, ka patlaban 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir iesniegti 289 kandidātu saraksti, kas ir mazāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, jo administratīvi teritoriālās reformas rezultātā arī vēlēšanu apgabalu ir gandrīz trīsreiz mazāk nekā tolaik – 41 pašvaldību vēlēšanu apgabalos, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās – 118, neskaitot Rīgu. Tā kā patlaban ir pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena, sistēmā redzams, ka vēl 41 varētu gribētu iesniegt savu sarakstu. 18 no 41 pašvaldības kandidātu sarakstu iesniegšana ir noslēgusies, jo tajās vairs nav kandidātu sarakstu gatavošanas stadijā.

Kopumā pašvaldību vēlēšanām varētu būt iesniegti aptuveni 300 kandidātu saraksti, kas būs mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, jo ir mazāks ievēlamo pašvaldību skaits, lēsa Bērziņa.

Tā kā šoreiz būs lielāks vēlēšanu apgabals, iedzīvotājiem būs vairāk vēlēšanu iecirkņu, kuros varēs balsot, jo vēlēšanas notiks jaunajos novados. Pats lielākais jaunums būs tiešsaistes vēlētāju reģistrs vēlēšanu iecirkņos, kas nozīmē, ka vēlētāji ar pasi vai ID karti varēs balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī. Līdz ar to būs brīvāka izvēle, un vēlētājus atzīmēs elektroniski, taču par vēlēšanu materiālu saņemšanu iedzīvotājiem būs jāparakstās. Iespējams, ar laiku, kad visiem būs elektroniskie paraksti, varēs parakstīties elektroniski, pieļāva Bērziņa, bet tagad vēl ne.

Līdz 24. aprīlim tie vēlētāji, kuriem ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet kuri uzturas ārzemēs, var pieteikties balsot pa pastu. Vēlēšanu materiālus CVK sūtīs elektroniski, nosūtot saiti, kur tie būs pieejami un pašiem izdrukājami, bet cilvēkiem būs jāsameklē divas, vēlams baltas aploksnes, no kurām viena būtu lielāka un otra mazāka un jānobalso. Atpakaļbalsojums notiks pa pastu. Pieteikties var dažādos veidos, taču visiem iesniegumiem jābūt personīgi parakstītiem vai nu ar roku, vai elektroniski.

Pašvaldību vēlēšanās drīkstēs balsot pēc diviem kritējiem – pēc uz 27.martu deklarētās dzīvesvietas adreses vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Taču jāizvēlas viena balsošanas vieta. Līdz 27.maijam varēs mainīt pašvaldību vēlēšanu apgabalu, taču tikai tad, ja citā administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Patlaban, zvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvo tālruni, cilvēki tieši visvairāk interesējas par vēlēšanu apgabala mainīšanas iespējām. Paziņojuma par vēlēšanu iecirkni šoreiz nebūšot. Ja būs jauni Satversmes tiesas spriedumi, kas mainīs pašvaldību robežas, tad šajās pašvaldībās var nākties vēlēšanas atlikt, lai tās sarīkotu vēlāk, jo pašlaik visi lēmumi par vēlēšanu procesu jau ir pieņemti un vienkārši pielabot tos vairs nebūs iespējams.

Savukārt epidemioloģiski Centrālā vēlēšanu komisija gatavojas uz vēlēšanu sarīkošanu pēc “stingrākā varianta”, piemēram, prasot vēlētājiem jāvelk sejas maskas, tomēr kopumā prasības nebūs sevišķi atšķirīgas salīdzinājumā ar pašlaik sadzīvē esošajām.

Centrālā vēlēšanu komisija cer uz vēlēšanu komisiju darbinieku vakcinēšanu pret Covid-19. Bērziņa atzina, ka tam vajadzētu notikt pēc iespējas agrāk, bet ir problēma ar to, ka vēlēšanu komisiju izveide jāpabeidz tikai līdz 26.aprīlim, tātad pašlaik vēl nav zināmi visi cilvēki, kas strādās komisijās.

Jau vēstīts, ka 6. aprīlī beidzas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šajās būs daudz mazāks vietvaru un ievēlējamo deputātu skaits. Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, savukārt domēs ievēlējamo deputātu skaits saruks gandrīz uz pusi. Vēlēšanas notiks 5. jūnijā, un pirmo reizi vēlētāji vietvaru varēs izraudzīties arī jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Savukārt Rīgā vēlēšanas šoreiz nenotiks, jo galvaspilsētā pērn notika ārkārtas vēlēšanās, un ievēlētā dome turpinās strādāt līdz nākamajām, 2025. gada vēlēšanām.

0 Komentāru