CVK nolemj nevirzīt uz referendumu likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju

1 komentārs

Referendums par mazākumtautību skolu autonomiju pagaidām nenotiks – Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēma nevirzīt uz tautas nobalsošanu Latvijas Krievu savienības iesniegto likumprojektu.

Noraidījums pamatots ar vairākām neatbilstībām Satversmei. Latvijas Krievu savienība paziņojusi, ka turpināšot savu cīņu, lai nepieļautu pāreju uz izglītību latviešu valodā.

Likumprojektu par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā, kas paredzētu ieviest mazākumtautību skolu autonomiju, CVK iesniedza partija “Latvijas Krievu savienība”. Tā līdere Tatjana Ždanoka no pirmdienas, 5. marta, oficiāli vairs nav Eiropas Parlamenta deputāte – savu mandātu politiķe nolika, lai iesaistītos Saeimas pirmsvēlēšanu cīņā. Šis likumprojekts iesniegts saistībā ar plāniem mazākumtautību skolās vidusskolas klasēs galvenokārt mācīties latviski. “Latvijas Krievu savienība” grasījās organizēt referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju.

Aleksandrs Kuzmins
Latvijas Krievu savienības pārstāvis

Tiktu izveidots sevišķais Mazākumtautību izglītības departaments Izglītības un zinātnes ministrijā. Skolām ar skolu padomju līdzdalību tiktu dota plašāka iespēja izvēlēties, kādas mācību valodas izmantot, tostarp obligāti iesaistot pašas mazākumtautību valodas.

CVK saņēma Tieslietu, Izglītības un zinātnes ministrijas, Tiesībsarga un Saeimas Juridiskā biroja atzinumus, kuros norādīts, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsvarā norādīts uz pretrunām ar Satversmi.

Valdis Verners
CVK loceklis (LRA)

Šajā likumprojektā paredzēti ierobežojumi, ka par attiecīgā departamenta izveidošanu varēs balsot tikai tie, kuri nebūs norādījuši, ka viņi ir latvieši. Tātad, ka viņi pārstāv cittautību. Šis pants pilnībā nonāk pretrunā ar Satversmi, ka mēs ierobežojam Saeimas deputātiem, kuri ir leģitīmi ievēlēti, balsot.

Ritvars Eglājs
CVK loceklis (NA)

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, balstoties uz latviešu nācijas valstsgribu un neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, un, lai garantētu latviešu valodas un tās nācijas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Manā ieskatā iesniegtais likumprojekts ir vērsts pilnīgi pretēji, lai to sagrautu un iznīcinātu.

Rezultātā komisija vienbalsīgi lēma likumprojektu noraidīt. Latvijas Krievu savienība negrasās padoties – vai nu apsūdzēs šo atteikumu Augstākajā tiesā, vai nu vēlreiz iesniegs grozītu likumprojektu. Partija vienlaikus sestdien, 10. martā, posīsies uz kārtējo protestu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā.

1 komentārs