CSP sāk iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu

Komentāri
CSP sāk iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu
FOTO: LETA

Martā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks apsekojumu, kurā aptaujās 8 tūkstošus mājsaimniecību par to ienākumiem un dzīves apstākļiem.

No 2016. gada marta līdz jūnija beigām CSP veiks iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu.

Tā mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par iedzīvotāju ienākumiem, materiālo nodrošinātību, mājokļa apstākļiem, izglītību un veselību. Apsekojumā plānots aptaujāt 8 tūkstošus mājsaimniecību.

Aptaujā uzdos jautājumus par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem, kā arī papildjautājumus par pakalpojumu pieejamību.

CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo tikai iedzīvotāju sniegtā informācija var visprecīzāk raksturot viņu patiesos dzīves apstākļus.

Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā, kurā būs norādīts arī plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija.

Lai vienotos par ērtāku laiku klātienes vai telefonintervijai, respondenti aicināti sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks CSP intervētāji. Ierodoties mājoklī, CSP intervētāji uzrādīs CSP darbinieka apliecību. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datus izmantos, lai aprēķinātu minimālā ienākuma līmeni. Uz tā pamata noteiks pabalstus, nodokļu atvieglojumus, uzturlīdzekļus u.c. sociālās garantijas, tādējādi atbalstot iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem.

2014. gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi sasniedza 387 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (pieaugums par 9,3%, salīdzinot ar 2013. gadu).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājās no 32,4 % 2010. gadā līdz 24,8 % 2014. gadā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība – 2014. gadā Latvijas Džini koeficients otrs augstākais (35,4 %).

2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5 % Latvijas iedzīvotāju. Tas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk, nekā 2013. gadā, jo, līdzīgi kā gadu iepriekš, ienākumu no algota darba kāpums bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu.

Vīriešiem nabadzības risks 2014. gadā bija zemāks nekā sievietēm, savukārt krīzes gados (2009. – 2011. g.) sievietes bija mazāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši.

Iedzīvotājiem vecumā 18-64 gadi ar pamatskolas izglītību vai zemāku nabadzības risks bija 34,4 %, ar vidējo izglītību – 19,9 %, ar augstāko izglītību – tikai 6,8 %.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl