Covid-19: Smaga slimības gaita automātiski nenozīmē letālu iznākumu

Pievienot komentāru

Smaga slimības gaita, par ko teju katru dienu tiek ziņots koronavīrusa statistikā, automātiski nenozīmē letālu iznākumu.

Dati no Amerikas Savienotajām Valstīm rāda, ka tie kritiskie pacienti, kurus bija jāpieslēdz pie plaušu ventilācijas iekārtām, mirst 80% gadījumu. Latvijas dati liecina, ka izdzīvo divas trešdaļas šo pacientu. TV3 Ziņas devās uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu (RAKUS) aprunāties ar ārstiem un noskaidrot, ko nozīmē “smaga slimības gaita”.

Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā pie mākslīgās plaušu ventilējamās iekārtas pieslēgtais seniors ir viens no tiem Covid-19 pacientiem, kas šā brīža statistikā atzīmēts ar “smagu slimības gaitu”. Tādi ir 5% no visiem inficētajiem. Skaits katru dienu turas vidēji ap trīs cilvēkiem. Lielākoties viņiem jau ir virkne iepriekšēju hronisko slimību, piemēram, sirds problēmas, nieru mazspēja, plaušu slimības, diabēts, vairogdziedzeru un citas problēmas.

RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba skaidro: “Smagākai gaitai pievienojas sarežģījumi, tādi kā plaušu karsonis, un atkal – cik smags tas plaušu karsonis, cik daudz no plaušu audiem tiek skarts. Cik lielu skābekļa badu pacients izjūt.”

Covid-19 pacienti ar smagu slimības gaitu ārstējas intensīvajā terapijā, lai kompensētu orgānu funkciju iziešanu no ierindas. Tad bieži kā palīdzības galējais solis – intubēšana, plaušu ventilēšana.

“Dodam medikamentus, ar kuru palīdzību pacients faktiski tiek iemidzināts, viņš ir bezsamaņā, nejūt ne sāpes, ne ko. Tad mēs ievadām caurulīti elpceļos un pievienojam pie mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas,” stāsta Šuba.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Ātrākais, kad pacienta dabiskās elpošanas funkcijas sāk atjaunoties, Latvijā ir vidēji pēc deviņām dienām. Tad pacientu sāk modināt no mākslīgās komas.

“Attiecīgi, viss ir atkarīgs, cik ļoti orgāns ir bojāts. Ārstēšana var būt trīs nedēļas vai četras nedēļas,” norāda Šuba.

Konkrēti te, Toksikoloģijas un sepses klīnikā, izdzīvojuši visi Covid-19 pacienti, kuru slimības gaita raksturota kā smaga. Taču, komentējot kopumā Covid-19 nāves gadījumus Latvijā, speciālists uzsver – mēdz būt arī tā, ka nepalīdzēs pat intensīvā terapija. “Ja tā slimības gaita ir ļoti, ļoti smaga, tad pacienti gāja bojā pirmajā diennaktī. Ja tur ir daudz hronisku pavadošo saslimšanu, tā gaita bija ļoti agresīva. Tie pacienti ir gājuši ļoti ātri bojā,” skaidro Šuba.

Un tas piedzīvots Latvijas Infektoloģijas centrā. Šī ir pirmā frontes līnija Covid pacientu uzņemšanā.

Latvijas Infektoloģijas centrā no tiem 15 Covid-19 pacientiem, kuriem slimības gaita bija ļoti smaga, atradās intensīvajā terapijā un pieslēgti pie plaušu ventilējamām iekārtām, nomiruši deviņi. Tātad letālo gadījumu skaits vairāk nekā puse.

“Tās tendences, kas ir iezīmējušās, tiešām vīriešiem slimība norit smagāk, un starp vīriešiem ir vairāk letālo gadījumu. Savukārt sievietēm slimība norit nedaudz vieglāk. Taču, protams, arī var būt letālie gadījumi,” norāda Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse.

Kāpēc vīrieši, Covid-19 pacienti, mirst biežāk, īsta skaidrojuma nav. Tikmēr kopumā joprojām ir grūti prognozēt, kā Covid-19 izpaudīsies katrā ķermenī.

“Protams, var būt arī izņēmuma situācijas, kad cilvēkam nav attīstījusies smaga Covid-19 infekcija, bet vīruss organismā ir un izprovocē kādu no hroniskajām slimībām. Saasinoties šai hroniskajai slimībai, cilvēks nomirst. Viņš nenomirst no Covid-19, bet ar Covid-19,” skaidro Ķūse.

Turklāt nemaz nav jāatrodas intensīvajā terapijā pieslēgtiem pie aparātiem, lai Covid-19 pacients nomirtu. Kā rāda patversmes “Zilais Krusts” un sociālās aprūpes centra “Eleja pieredze” – Covid-19 pacienti jūtas labi, vīrusa simptomu nav, un tad nomirst pēkšņi.