Covid-19 pandēmija sašķobījusi Eiropas Savienības vienotību

3 komentāri

Pēc pērnā gada pavasara šoka Eiropas Savienībai (ES) vairāk vai mazāk veiksmīgi izdevās pārvarēt pandēmijas pirmo vilni, tomēr nedienas ap vakcīnu ieprikumiem iezīmējušas ES kārtējo vadības krīzi – arvien skaļāki signāli liecina par ES dalībvalstu sliekšanos uz individuālu lēmumu pieņemšanu, pat raugoties Krievijas ražoto vakcīnu virzienā, TV3 Ziņas.

Cīņa ar Covid-19 pandēmiju mudina analizēt solidaritātes pamatus un robežas ES dalībvalstu vienotībai.  Pērn, pārvarot pirmo pandēmijas šoku jeb  “strausa politiku” lēmumu pieņemšanā, diezgan ātri dalībvalstīm tomēr izdevās panākt stingru krīzes vadību. Tomēr patlaban, saskaroties ar nu jau trešo vilni,  krīzes vadības stratēģija pamatīgi saļodzījusies. Tas savukārt liek uzdot jautājumu, vai krīze nav iestājusies ES vadībā?

“Es domāju, ka noteikti jā. Ir skaidrs, ka ir ļoti liela neapmeirinātība un tas, kāda veidā ES veic iepirkumu. Nevar teikt, ka viss ir negtīvs, ja mēs tceramies pgājušjaā gadā pavasarī Vācija, Francija, Itālija bija tās valstis, kurs veda ar vakcīnu ražotājiem sarunas un tad EK iesaistījās pārņemt šo situācij. Mēs atdevām EK šos ieprikumus un tas, izrādās, neveiskmīgi gan kavētās sarunas cīņā par lētāko resursu – šādā iepirkumā neizvēlējās pareizo taktiku,” EP deputāts Roberts Zīle (“Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa”).

“Es nevaru dot komplimentus Eiropas Komisjai, rezultāts ir tāds, ka daudzas ES dalībvalstis, ieskaitot Vāciju, sāk runāt par piegādem un atsevišķām iegādēm darboties uz savu roku,” atzīst EP deputāte Inese Videre (“Eiropas Tautas partija”).

Ungārija bija pirmā, kas sāka savus pilsoņus potēt ar vēl nepārbaudīto Krievijā ražoto vakcīnu “Sputnik V”.  Izmantojot bloka likumdošanas normu, šādu soli viņi varēja spert, izmantojot savu zāļu aģentūras sertifikāciju un nesagaidot Eiropas gala vārdu. Nu līdzīgi ir rīkojusies arī Slovākija un sādu domu apsver arī citas valsts. Latvijas kaimiņvalsts Lietuva tikmēr pateikusi, ka “Sputnik V” saviem pilsoņiem nepotēs, pat, ja to apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra. Igaunija izteikumos bijusi krietni pielaidīgāka,. Tikmēr Latvija, kas potēšanas tempā par pēdējo vietu ES sacenšas ar Bulgāriju, klusē. Pēc būtības – nav nozīmes, kādu vakcīnu pirkt, ja tā ir pārbaudīta, apstiprināta un pierādījusi savu efektivitāti. Taču Krievijas gadījumā der paturēt prātā – politisko fonu un centienus ar jebkādiem instrumentiem šķelt ES.

“Viņi strādā ar atseviškām dalībvalstīm, jaucot šo te ES vienotību šajā sarežģītajā laikā, cik nu tā vienota ir, praktiski lejot ūdeni šajā plaisā ar vakcīnu palīdzību. Tas ir ārkārtīgi bīstami. Pat tad ja mums iezagtos doma, ka mums vajadzētu koķetēt ar Krieviju, mums jāsaprot to, ka viņi izmantos to pa pilnu programmu,” atzīst Zīle.

ES dalībvalstīm drīzāk būtu jāpacīnās par jau apstiprināto ražotāju līgumsaistību izpildi.

“Ja mēs sāktu potēt “Sputnik V” vakcīnas, es principā jau redzu kā Krievijas mediju virsrakstos būtu, ka naidīgās Baltijas valstis izvēlas Krievijas ražoto vakcīnu rietumu vakcīnas vietā. Tas uzreiz būtu instruments kā izmantot politiskajā retorikā,” prognozē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, politikas zinātnes doktors Kārlis Bukovskis.

Vienlaikus gan Bukovskis piebilst – vakcīnu iepirkumos un to loģistikas koordinācijā ir pamatīgas problēmas, tomēr vainot ES vadību bezdarbībā nebūtu pareizi. Kļūdas, turklāt lielas kļūdas, ar nopietnām sekām, redzamas arī nacionālajā līmenī, piemēram, jau minētā Latvijas ierēdņu nolaidība, neiepērkot tirgū pieejamās vakcīnas.

“Kā nacionālā īmenī šis jautājums ir risināts. Mēs esam redzējuši šo skandālu, kas ir noticis ar vakcīnu neiepirkšanu. Nu es domāju, ka tur varētu palūgt arī prokuratūru iesaistīties par noziedzīgu bezdarbības sastāva izmeklēšanu. Ar dienesta izmeklēšanu un pat parlametāro izmeklēšanu ir par maz. Ir radīts veselībai, ekonomikai un cilvēku dzīvībai apdraudējums – mūsu pašu sasniegumi vai nesasniegumi ir mūsu atbildība,” teica Bukovskis.

Vienlaikus liela šķelšanās ES ir jautājums par tā saukto elektrosniko pasi vakcinētajiem. Latvijas parlamentārieši norāda, ka to neredz kā risinājumu, jo arī vakcinētās personas var pārnēsāt un izplatīt tālāk vīrusu. Tikmēr, visticamāk, jārēķinās ar to, ka atšķirīgo nākotnē pasaulē būs divu šķiru pilsoņi – vakcinētie un tie, kuriem nebūs iespēju vai vēlēšanas potēties. Pēdējiem būs jārēķinās ar ceļojumu ierobežošanas sekām.

Lasi vēl:

Pavļuts: Vakcīnai “Sputnik V” kļūstot lietojamai ES, tiks vērtēta to iegādes iespējamība

EK: Sarunas par “Sputnik V” iepirkšanu šobrīd

Eiropas Zāļu aģentūra uzsāk Covid-19 vakcīnas “Sputnik V” paātrināto vērtēšanu