Covid-19 pandēmija: 13 gadus veca latviete divus mēnešus iesprostota baleta skolā Itālijā

3 komentāri

Lai šo krīzes laiku varētu pārlaist mājās, no ārvalstīm tikuši repatriēti aptuveni 5000 Latvijas valstspiederīgo. Taču simtiem mūsējo pieņēma lēmumu palikt tur, kur viņi strādā, dzīvo vai mācās. Kā viņiem klājas? Īpaši, ja viņi mīt kādā pandēmijas smagi skartā valstī. TV3 Ziņas sazinājās ar Izabellu, kura Itālijas pilsētā Dženovā turpina apgūt baletu.

13 gadus vecā Izabella uz Itāliju devās pērnā gada septembrī. Deju skolā ”Russian Ballet College” meitene apgūst baleta mākslu un paralēli mācībām baleta skolā – Itālijas pilsētā Dženovā mācās itāļu skolā – 6.klasē. Sakarā ar pandēmiju mācības klātienē ir atceltas, viss notiek attālināti, izņemot deju nodarbības, kas turpat uz vietas baleta skolā, kur meitene dzīvo – notiek bez izmaiņām. Iziet ārā – drīkst tikai skolas pagalmā.

“Mūs nelaiž ārā, mēs neesam neviens uz ielas izgājuši divus mēnešus. Mums ir paveicies ar to, ka mums ir plašs dārzs pie mūsu skolas, un tad mēs varam iziet ārā nedaudz pasauļoties, kā jau Itālijā, vai paelpot gaisu,” stāsta Izabella.

Sākotnēji bija plānots, ka meitenei mācības beigsies jūnija beigās, un tad ar labām atzīmēm kabatā Izabella varēs doties mājās. Tagad mācību gads, visticamāk, noslēgsies ātrāk. Sakarā ar ierobežojumiem Itālijā, citviet Eiropas Savienībā un arī Latvijā, nav zināms, kā un kad meitene varēs atgriezties mājās. 1800 kilometru prom no mājām, neziņā par iespējām atgriezties – ir psiholoģiski smagi gan meitenei, gan arī vecākiem.

“Tā sajūta, protams, psiholoģiski ir grūta, šai situācijai palīdz telefoni, “WhatsApp” zvani, katru dienu vairākas reizes, un tā psiholoģiskā sajūta ir, ka es viņu redzu un ka viņa, man liekas, ir rokas stiepiena attālumā, tas, protams, silda sirdi. Mēs bijām martā nopirkuši biļetes pie viņas braukt ciemos, un aprīlī bija nopirktas biļetes, lai viņa varētu doties uz Latviju Lieldienās, nu tas viss, protams, atkrita, bet viņa ir liela un saprot, ka situācija ir tāda, ka mēs paši tur neko nevaram izmainīt, tāpēc ir jāgaida, kas nu notiksies,” stāsta Izabellas mamma Līga.

Baleta skolā dzīvo 30 bērni no dažādām valstīm un vecumā no 13 līdz 14 gadiem. Kopā ar Izabellu vēl divi bērni no Latvijas, pārējie no Vācijas, Ķīnas un Itālijas dažādām pilsētām. Mazā Izabella ir saprotoša, izturēt šo smago laiku palīdz citu bērnu atbalsts.

“Man ir paveicies ar cilvēkiem, kuri visu laiku atbalsta, ir ļoti sirsnīgi cilvēki apkārt, un viņi ir arī tie, kas palīdz izturēt šo laiku. Mēs esam kopā ap 30 cilvēkiem šajā privātajā skolā. Ar vecākiem sazinos, sazvanoties vai nu pa internetu vai citu variantu nav. Nevaru aizbraukt mājās, un viņi nevar atbraukt pie manis. Ir grūti, ir ļoti grūti, bet es ļoti ceru, ka viss šis beigsies un, ka es varēšu drīz tikt uz mājām vai iziet vismaz ārā,” saka Izabella.

Sākotnēji Vecāki bija iecerējuši meiteni atgriezt mājās izmantojot Latvijas organizētos repatriācijas reisus. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto procesu un to, ka Izabella ir nepilngadīga, vecāki šo ieceri atmetuši.

“Mums bija doma par repatriācijas, bija doma viņu dabūt ātrāk pirms skolas beigām, bet tie piedāvājumi bija lidot caur Vāciju, caur Frankfurti un ar iespēju palikt divas nedēļas karantīnas zonā, līdz ar to mēs to jautājumu pilnīgi atmetām un sapratām, ka neko mēs pagaidām nerisināsim, jānogaida ir mācību gada beigas, varbūt arī koronavīrusa attīstība Itālijā un Eiropā samazināsies un tad mēs vienkārši savā ceļā ņemsim mašīnu un brauksim meitiņai pakaļ,” stāsta stāsta Izabellas mamma Līga.

Tikmēr meitene Dženovā turpinās attālinātās mācības, lai pabeigtu sesto klasi, aktīvi – trīs reizes dienā trenējas baletā un cer, ka pavisam drīz vīrusa izplatība mazināsies un viņa varēs satikt savu ģimeni.

Aktuālākās ziņas, datus un faktus par Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē lasi ŠEIT!