Covid-19: Latvija daļēji atkāpusies no cilvēktiesību aizsardzības konvencijas

1 komentārs
Covid-19: Latvija daļēji atkāpusies no cilvēktiesību aizsardzības konvencijas
PAULA ČURKSTE, LETA

Latvija, tāpat kā vēl citas valstis, ārkārtējās situācijas laikā ir daļēji atkāpusies no Eiropas Cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām noteiktajām saistībām.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris, konvencija un pakts dod valstīm tiesības uz ārkārtējās situācijas laiku daļēji atkāpties no atsevišķu saistību izpildes, ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu dos draudus, kuru dēļ ārkārtējā situācija ir izsludināta.

Martā Latvija iesniedza Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deklarāciju par atkāpšanos no atsevišķiem konvencijas pantiem, savukārt ANO ģenerālsekretāram tika iesniegta deklarācija par atkāpšanos no atsevišķiem pakta pantiem ārkārtējās situācijas laikā.

Valdības rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz veikt virkni pasākumu, lai novērstu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību Latvijā un pasargātu sabiedrību no veselības apdraudējuma, tajā skaitā atcelt visus publiskos pasākumus, mācību procesu īstenot attālināti, ierobežot visus apmeklējumus slimnīcās, ieslodzījuma vietās, sociālās aprūpes centros, kā arī personām pēc iespējas ievērot pašizolāciju un bez īpašas nepieciešamības nedoties ārpus mājvietām, skaidroja ministrijā.

Aktuālākās ziņas, datus un faktus par Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē lasi ŠEIT!

Šie pasākumi ietekmē tiesību uz izglītību, pulcēšanās brīvības, tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvības atsevišķu aspektu īstenošanas Latvijā. Piemēram, visu publisku pasākumu aizliegums ietekmē pulcēšanās brīvību. Taču ārkārtējās situācijas laikā nav iespējams nodrošināt personas tiesību ierobežojuma individuālu izvērtējumu, kas ir no konvencijas un pakta, kā arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūras izrietoša prasība, tādēļ Latvijai bija jāiesniedz deklarācija ar atkāpi, norādīja Beķeris.

Viņš uzsvēra, ka atkāpe ir attiecināma tikai uz tiem tiesību uz izglītību, pulcēšanās brīvības, tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvības aspektiem, kurus skar valdības rīkojumā paredzētie pasākumi.

Nevienā citā aspektā šīs tiesības nav ierobežotas, piemēram, personas joprojām saglabā tiesības dibināt biedrības. Tāpat ministrijā uzsvēra, ka ECT un ANO Cilvēktiesību komiteja saglabā tiesības izskatīt personu individuālās sūdzības par iespējamiem konvencijas vai pakta pārkāpumiem.

Patlaban deklarāciju par atkāpēm no atsevišķām konvencijas saistībām ir iesniegušas desmit valstis, taču valstu skaits nav noteicošais, lai vērtētu deklarācijas nepieciešamību, piebilda Beķeris.

Deklarācijas iesniegšana ir tieši saistīta ar konkrētajā valstī izvēlētajiem pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un šo pasākumu ietekmes uz personas tiesībām un brīvībām izvērtēšana, kas valstīm jāveic individuāli, norādīja ĀM preses sekretārs.

LETA jau ziņoja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta par nepilnu mēnesi jeb līdz 12.maijam. Tās laikā ir noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Līdz šim likums paredzēja, ka valdība izsludināto ārkārtējo situāciju var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.