“Covid-19”: lai tiktu galā ar stresu, psihologi rekomendē pieņemt izmaiņas

9 komentāri

Pēc valstī ieviestās ārkārtējās situācijas cilvēki masveidā steidza uz lielveikaliem. Ekonomikas ministrijai šobrīd jau uzdots kopā ar tirgotājiem vērtēt, kā ierobežot cilvēku pulcēšanos veikalos.

Tikmēr internetā klejo gan tukšo plauktu fotogrāfijas, gan joki par griķiem. Speciālisti gan atzīst, ka šāda paniska iepirkšanās īstenībā esot normāla iedzīvotāju reakcija uz stresu.

Lai tiktu galā ar stresu, psihologi rekomendē pieņemt izmaiņas, pildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus vīrusa ierobežošanai, bet tajā pat laikā nepārspīlēt.

Koronavīrusa dēļ valstī ievestie ierobežojumi izmainījuši iedzīvotāju ikdienu. Cilvēki uz to reaģē dažādi.

“Protams, bail, ka inficēšos, bet lielākas bailes par vecākiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Cik zināms, mirstība jaunajiem nav tik liela. Visticamāk, es pārciestu šo slimību,” saka students Roberts.

Pensionāre Tamāra norāda: “Es neuztraucos. Mēs esam padzīvojuši cilvēki, mums viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu.”

Tikmēr uzņēmējs Jānis atzīst: “Tas ārkārtas stāvoklis jau arī tā īsti nedarbojas. Jo tāda kontrole jau nav. Viss ir atkarīgs no paša. Ir darbavietas, kur ir pieņemti lēmumi strādāt attālināti, bet veikali, arī tā iebraukšana izbraukšana no valsts arī tāda pēc paša iniciatīvas. Man liekas, ja tas ir tik nopietni, tad vajadzēja vairāk kontrolēt to.”

Lasi vēl Veikalos notiek pastiprināta ratu, groziņu un kases lenšu dezinfekcija

Lai vai kā, lielāku vai mazāku stresu par to izjūtot pilnīgi visi, bet katrs ar to tiek galā pa savam. Pēdējās dienās psihologi novērojuši trīs dažādus veidus, kā cilvēki mēģina apslāpēt uztraukumu. Liela daļa gan mēdz krist panikā.

“Tās izmaiņas viņiem rada lielu trauksmi, tas atkal savukārt izpaužas varbūt kā centieni sevi pasargāt, nodrošināt, iepirkt daudz pārtikas, nez kāpēc tualetes paīru masveidā iegādāties,” saka geštaltterapeite Gunta Čebotarjova.

Liela daļa cilvēku savas bailes maskē arī aiz pārmērīgas kontroles, par savu misiju uzskatot citiem norādīt uz noteikumu ievērošanu. Kā arī paužot noliegumu. Tas var izpausties kā humors, piemēram, izplatot smieklīgas bildes un video, vai arī kā dusmas.

“Viņi varbūt negrib pieņemt, ka ir kaut kādas izmaiņas notikušas, viņiem ir kaut kādi noteikumi, kas būtu jāievēro, viņi to ignorē, dažos sociālajos tīklos mēs redzam, ka tā izpausme ir kā dusmas, kāpēc ir atcelts mans koncerts, kāpēc ir ierobežojumi, kāpēc vispār mēģina kaut ko mainīt, tas taču viss ir pārspīlēts,” bilst Čebotarjova.

Lai tiktu galā ar stresu, psihologi rekomendē pieņemt izmaiņas, pildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus vīrusa ierobežošanai, bet tajā pat laikā nepārspīlēt. Īpaši trauksmainiem cilvēkiem šajā situācijā tiek ieteikts saņemt vai nu speciālista, vai nu vismaz tuvinieku atbalstu. Kā arī varētu līdzēt informācijas plūsmas ierobežošana, piemēram, nosakot, ka ziņām tiek atvēlētas 30 minūtes no rīta vai vakarā, un tās netiek lasītas visas dienas garumā.

Tikmēr sociālantropologu skatījumā, histērija ir normāls veids, kā cilvēki reaģē uz to, ka tiek iztraucēta viņu ikdienas kārtība.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa skaidro: “Tas, ka cilvēki piedalās un pērk, – tas viņiem ļauj pieņemt varbūt šos te jaunos noteikumus un ierobežojumus. Un tas pirmais vilnis – tas vienmēr būs saistīts ar tādu neparastumu, ar kaut ko ārkārtējo, un, ja cilvēks var aiziet uz veikalu un tur visi drudžaini iepērkas, tu arī sāc drudžaini iepirkties, nu tā ir tāda kolektīva darbība, kas mums ļauj tikt galā ar to krīzi.”

Pēc tam viss norimst. Un, kā jau saka, katram mākonim ir zelta maliņa. Cīņa pret koronavīrusu varētu uzlabot, piemēram, veselības pratību Latvijā, kas ir viena no zemākajam Eiropas valstīs.

“Latvijā cilvēki mazāk pārzina veselības aprūpes sistēmu, un kā to izmantot, un kā uzturēt savu veselību un nekonsultējas ar ārstu, kad tas ir nepieciešams, tāpat Latvijā cilvēki ir paraduši uz darbu iet slimi, mēģina strādāt un arī atrasties publiskās vietās, kad ir slimi, aiziet uz koncert arī tad, kad ir saaukstējušies, un traucēt pārējiem, un šis varbūt ir tāds brīdis, kad tie paradumi ir jāpārdomā,” bilst Putniņa

Tur klāt šobrīd gūtā pieredze varētu nākt par labu arī cīņā ar visām citām slimībām. Kā arī cilvēki nākotnē cilvēki varētu vairāk novērtēt vakcinēšanās priekšrocības.

Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar “Covid-19” vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.