Covid-19 krīzes sekas: Sociālekonomiskās nevienlīdzības pieaugums

Pievienot komentāru

Pandēmijas laiks vēl vairāk ir palielinājis sociālekonomisko plaisu starp dažādām Latvijas iedzīvotāju grupām – trūcīgākajiem iedzīvotājiem dzīve ir kļuvusi vēl grūtāka, par ko liecina arī lētāko pārtikas produktu labais noiets tikai tad, kad tos tirgo ar atlaidēm, taču banku dati liecina arī par dažām samērā pozitīvām tendencēm – daudzi vidusšķiras pārstāvji spējuši izveidot būtiskus uzkrājumus, jo pandēmijas laikā nebija daudz iespēju tērēties, vēsta TV3 Ziņas.

Pandēmijā cilvēki ar zemiem ienākumiem, visticamāk, kļuvuši vēl nabadzīgāki, vērtē pārtikas ražotāji, izjūtot arvien augošo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem zemo cenu kategorijā. Pirms vairākiem mēnešiem secinot, ka produkti ar parasto cenu stāv plauktā ilgāk, pārtikas ražotāji bijuši spiesti cenu līmeni pazemināt.

“Citu variantu nav! Ražotājs ir ieinteresēts, lai prece apritē iet ātrāk. Vairāk, daudz vairāk pērk tās preces, kurām ir akcijas. Vairāk pieprasīti arī ģimenes paku iepakojumi, kas, bez šaubām, ir arī lētāki,” novērojumos dalās Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

Latvijas Pretnabadzības tīklā uzsver – tās esot sekas darboties aizliegtajām, ierobežotajām un tām pakārtotajām nozarēm.

“Es esmu ievērojusi, ka daudzās nozarēs pat vidējā darba alga cilvēkiem ir samazinājusies. Ja cilvēki tiek nicināti, kaut kādā formā ar likumiem un normatīvajiem aktiem pazemoti, tad šo nabadzību arvien vairāk turpina valstī attīstīt,” saka Latvijas Pretnabadzības tīkla vadītāja Laila Balga.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe norāda, ka dīkstāves pabalsts ir fizioloģiskas izdzīvošanas jautājums. “Ir liela iedzīvotāju daļa, kurai ir ļoti jāskatās, ko pērk, vai tas ir lēti, vai tas ir siers vai siera izstrādājums. Gan ražotāji, gan tirgotāji ir uztaisījuši plašu cenu spektru, lai uz to veikalu var nākt visi cilvēki,” atzīst Gulbe.

No otras puses, sabiedrības turīgajā daļā tieši audzis “premium” klases pārtikas produktu patēriņš, maksājot vairāk par zīmolu, ērtāku iepakojuma veidu un dārgākām izejvielām, – secina pārtikas ražotāji. Agroresursu un ekonomikas institūtā saka – šai daļai sabiedrības citur jau neesot kur naudu tērēt.

“Covid-19 ir padarījis tās nevienlīdzības šķēres vel lielākas. Daļa bagāto kļuvuši vēl bagātāki. Cilvēki ar zemiem ienākumiem, kas jau tā strādāja mazapmaksātās nozarēs, kļuvuši vēl nabadzīgāki. Tā “šķēre” kļuvusi vēl lielāka nekā bija pirms tam.” norāda Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

Arī banku sektors, piemēram, “Swedbank” redz, ka vidusslānis un turīgie spējuši pandēmijas gadā uzkrāt naudu, jo ierobežojumu dēļ, piemēram, neceļo vairākas reizes gadā un nav pasākumu, ko apmeklēt.

“Tas, ko mēs redzam pēc kontu atlikumiem, pandēmijas laikā cilvēki ir mazāk tērējuši, un tas atsaucas uz to, ka kontu atlikumos, dažādos rīkos cilvēki uzkrāj vairāk. Noguldījumu apjoms pieaug. Taču uz cik ilgu laiku? Līdzko ierobežojumi beigsies, pastāv iespēja, ka arī tēriņi pieaugs,” saka “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops.

Pandēmijas gadā daļa cilvēku spējuši sakrāt pat pirmo iemaksu mājokļa iegādei, un “Swedbank” ir audzis pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem dzīvokļu iegādei jaunajos projektos.