Covid-19 klīnikas vadītājs: Pazudusi robeža starp dienu un nakti, starp darbadienu un brīvdienu

6 komentāri
Covid-19 klīnikas vadītājs: Pazudusi robeža starp dienu un nakti, starp darbadienu un brīvdienu
EDIJS PĀLENS, LETA

Situācija mūsu darba vidē ir ļoti saspringta – pazudusi robeža starp dienu un nakti, robeža starp darbadienu un brīvdienu, intervijā žurnālam “Ir” atzinis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs, reanimatologs anesteziologs Oļegs Šuba.

Viņa vadītā klīnika Latvijas lielākajā slimnīcā uz pandēmijas laiku pārtapusi Covid-19 smagāko pacientu ārstēšanas vietā. Šuba ir arī viens no ekspertiem, kurš strādāja pie Covid-19 ārstēšanas vadlīnijām Latvijā.

Mediķis, kuram ir trīs bērni, divi skolas vecuma un sešgadnieks, un arī sieva ir ārste, atzīst, ka saskārās ar izdegšanu. “Tas nenotiek vienā dienā. Tā ir kā sniega pika, kas veļas, veļas arvien lielāka,” viņš stāsta.

Ieskicējot savu ikdienu darbā, viņš saka: “Jaunās vadlīnijas, arvien jaunāka informācija par ārstēšanu, ļoti apjomīga, komunikācija ar masu medijiem, sarunas ar pacientu piederīgajiem, pats galvenais – paši pacienti. Dienā ap 60 telefona zvanu un 50 īsziņu. Tad vēl saslimušie vai karantīnā aizgājušie kolēģi, kuriem jāatrod aizvietotāji”.

Kā uzsvēra ārsts, faktiski tu “nonstopā” strādā, norādot, ka pamazām viņam parādījās miega traucējumi, paaugstinājās asinsspiediens. Pandēmijas laikā arī samazinājušās fiziskās aktivitātes un mediķis atzīst, ka tas nav pareizi, uzsverot, ka tam ir ļoti liela nozīme. Tāpat nedrīkst taupīt uz miega rēķina, viņš norāda.

Vaicāts, vai nu izdegšana ir mazinājusies, viņš pauda cerību, ka jā. “Dienas kļūst gaišākas, ir saule, pēc kuras visi esam noilgojušies. Tas rada daudz labāku sajūtu,” uzsver Šuba.

Vaicāts, vai Latvijā Covid-19 ārstēšanas vadlīnijas ir izstrādātas un lietotas visās slimnīcās, mediķis uzsver, ka tādas ir un tagad informācijas lauks pamazām nostabilizējies. Tomēr visu laiku tiek meklētas papildu terapijas iespējas, jauni medikamenti, ar kuriem Covid-19 varētu ārstēt.

Lūgts komentēt Austrumu slimnīcas kapacitāti, Šuba norāda, ka jau Covid-19 pirmajā vilnī bija iekšēji atrunāta sistēma, kā pacientu plūsmu veidot starp stacionāriem un arī tagad ir darbības plāns. Piemēram, ja Toksikoloģijas un sepses klīnika ir pilna, iesaistās Intensīvās terapijas klīnika, vēl ir Anestezioloģijas klīnika un tā tālāk. Ir konkrētu soļu secība, kādā pacientus uzņemam un arī turpmāk uzņemsim, viņš skaidro.

“Process ar reanimācijas piepildījumu ir dinamisks – ir mirklis, kad viss pilns, bet daļai pacientu stāvoklis uzlabojas, daļa diemžēl iet bojā. Diennakts laikā situācija kardināli mainās. Visu laiku apmaināmies ar informāciju – iekšēji slimnīcā, ar citām slimnīcām. Mēs, reanimācijas vadītāji visā Latvijā, katru dienu apmaināmies ar informāciju par smagajiem pacientiem,” skaidro mediķis.

Runājot par iespējamo Covid-19 trešo vilni, viņš atzīst, ka ir uztraucies par jaunā un lipīgā vīrusa mutācija, kam ir jābūt gataviem.

Vaicāts, ko varat darīt, ja visu laiku ved klāt jaunus pacientus un vairs nav, kur viņus likt, ārsts atsaucās uz citu valstu pieredzi, sakot, ka tādā situācijā veic pacientu šķirošanu. “Būsim spiesti atlasīt to pacientu grupu, kurai ir perspektīvas izdzīvot. Tie ir ļoti grūti lēmumi, parasti tos pieņem konsilijos. Ja tāda situācija, nedod dievs, Latvijā izveidosies un mūsu kapacitāte būs ierobežota, ir atrunāts, kā tādā situācijā rīkojamies. Medicīnā ir katastrofu plāni,” viņš norāda.

Viņš arī skaidro, ka mediķu skaits, kas nepieciešams darbam ar smagiem pacientiem reanimācijā, ir atkarīgs no tā, kāda līmeņa intensīvā terapija nepieciešama. Tomēr lielākoties reanimācijā ir viena medmāsa uz diviem pacientiem. Pēc viņa teiktā, tas vēl ir labs variants.

“Šobrīd mums reanimācijā vienam ārstam ir seši smagi Covid-19 pacienti. Mēs tiekam galā,” viņš atzīst.

Vaicāts, kas notiek, ja pandēmija samilst un slimnīcām nav personāla, paliek viena medmāsa un viens ārsts uz desmit pacientiem, Šuba pauda, ka šis jautājums ir provocējošs. Slimnīca visu laiku cenšas mediķus atrast un manevra iespējas ir, viņš norāda.

Šuba arī akcentē, ka Latvijā ir ļoti attīstīts privātās medicīnas sektors, kur lielākas algas un vieglāk. Lielajās slimnīcās daudzi gadiem strādājuši pusslodzi, lai nezaudētu kvalifikāciju. Tomēr šobrīd privātās struktūras nevar pilnvērtīgi funkcionēt un mediķi labprāt uzņemas lielāku slodzi, saka ārsts. Arī finansējums Covid-19 laikā ir nodrošināts. “Jā, deficīts ir, bet varam tikt galā. Arī tāpēc, ka daudz iesaistās rezidenti,” viņš uzsver.

Ārst arī norāda, ka neko sliktu neteiks par nodrošinājumu, uzverot, ka mēs neesam unikāli un visas valstis saskaras ar infrastruktūras problēmām. Turklāt Covid-19 pirmā viļņa laikā Austrumu slimnīcā ticis izdarīts daudz kas tāds, kam pirms pandēmijas nekad nebija naudas.

Mediķis neslēp, ka ir pieredzējis, ka Covid-19 dēļ aiziet bojā veselas ģimenes – divi cilvēki vai pat vairāk. “Traģiski. Šī slimība ir krievu rulete – neviens nezina, vai viņu skars viegli vai smagi un kādas būs komplikācijas. Tāpēc nepieciešama kolektīvā atbildība, apzinīga attieksme. Jāievēro distance. Jāvalkā maskas. Nevajag lidot un ceļot. Arī vakcīna nav absolūta atbilde. Kamēr nebūs vakcinēta lielākā daļa sabiedrības, jāturpina ievērot piesardzību,” aicina ārsts.

6 komentāri