Covid-19 ierobežošanas kontekstā premjers cerīgi raugās uz iedzīvotāju aktivitātes mazināšanos Rīgas centrā

1 komentārs
Covid-19 ierobežošanas kontekstā premjers cerīgi raugās uz iedzīvotāju aktivitātes mazināšanos Rīgas centrā
VLADISLAVS PROŠKINS, F64

Covid-19 ierobežošanas kontekstā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) cerīgi raugās uz iedzīvotāju aktivitātes mazināšanos Rīgas centrā.

Otrdien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Kariņš informēja, ka tika uzklausīta Latvijas Universitātes (LU) un mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) iedzīvotāju uzvedības analīze un Covid-19 ierobežojumu efektivitāte, kas balstīta mobilā tīkla datu analīzē.

LU un LMT pētījumā secināts, ka iedzīvotāju aktivitāte rudenī ļoti būtiski atšķīrās no aktivitātes pavasarī.

Premjers no pētnieku sniegtās informācijas secinājis, ka lielākais vairums cilvēku ņem vērā valstī noteiktos ierobežojumus un tas atspoguļojas iedzīvotāju kustības statistikā.

Viņš gan piebilda, ka patlaban ir pāragri spriest, vai šīs tendences veicinās saslimstības mazināšanos. Vienlaikus Kariņš norādīja uz cerīgām indikācijām, kas liecina par iedzīvotāju aktivitātes mazināšanos Rīgas centrā.

Jau ziņots, ka 9.novembrī tika prezentēta Latvijas Universitātes (LU) un mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) iedzīvotāju uzvedības analīze un Covid-19 ierobežojumu efektivitāte.

Prezentējot pētījuma secinājumus, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš informēja, ka, pieaugot aktivitātei, aptuveni pēc mēneša būtiski pieaug arī inficēšanās ar Covid-19. Savukārt, samazinoties aktivitāte, aptuveni pēc trim nedēļām samazinās arī inficēšanās gadījumu skaits.

Viņš informēja, ka ļoti būtisks aktivitātes pieaugums Rīgā tika novērots augusta beigās un septembra sākumā, bet neliels aktivitātes samazinājums novērots tikai pašās oktobra beigās. Līdzīga tendence novērota arī lielajās pilsētās. Savukārt novados aktivitāte strauji pieauga vasaras sākumā un turpināja augt visu vasaru.

“Patlaban pēc mobilā tīkla datiem redzam, ka turpinās aktīva cilvēku pārvietošanās – cilvēki strādā attālināti, bet reizi vai divas nedēļā brauc uz Rīgu. Salīdzinot šos datus ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem par Covid-19 izplatību, redzam, ka vietās ar lielu aktivitāti un lielu cilvēku blīvumu arī inficēšanās rādītāji ir visaugstākie,” stāstīja Bērziņš.

Pētījums parādījis, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neievēro piesardzību, un to aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes, negatīvi ietekmējot epidemioloģisko situāciju valstī. Ja pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pavasarī iedzīvotāju aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām, tad aktuālie dati par rudeni liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes.

“Šie pētījuma rezultāti parāda, ka daudzi Latvijā turpina dzīvot tāpat kā vasarā, kad vīrusa epidēmiskā izplatība bija niecīga. Vīrusu varēs ierobežot tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku Latvijā ievēros sociālās un fiziskās distancēšanās principus,” piebilda epidemiologs Uga Dumpis.