Covid-19 ierobežojumi pasliktinājuši sirds slimnieku stāvokli Latvijā

4 komentāri

Jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežojumi pasliktinājuši sirds slimnieku stāvokli Latvijā, vēsta TV3 raidījums “900 sekundes”.

Nesen par godu Pasaules sirds dienai veiktajā aptaujā daudzi sirds slimnieku norāda, ka viņu stāvoklis esot pasliktinājies. To izraisījis Covid-19 radītais stress un ierobežojumi.

Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa

“Tas, ko pacienti mums stāsta, no kā viņi visvairāk šobrīd cieš un ar ko saskāras, ir grūtā pieejamība pie ārstiem, pie speciālistiem, kas faktiski nav nekas jauns. Arī pirms Covid-19, mēs zinām, ka bija jau garas rindas, lai tiktu pie šiem ārstiem. Nu šīs rindas kļuvušas vēl garākas. (..) Mēs zinām, kad ir ļoti daudz cilvēki kas netika vienkārši uz šim vizītēm, kad viņiem vajadzēja. Un tos reālos datus un to, kāda ir situācija, mēs redzēsim pēc pusgada, varbūt tikai pēc gada.”

Šonedēļ pacientu biedrība iesniegs Veselības ministrijai vēstuli ar aicinājumu nekavējoties risināt kardioloģijā samilzušas problēmas. Vairāk nekā puse nāves gadījumu ir saistīti ar sirds uz asinsvadu slimībām. Pagājušajā gadā no tām nomira 15 000 cilvēku.

Bet visvairāk speciālistus uztrauc priekšlaicīga mirstība – vecumā līdz 64 gadiem, kas Latvijā ir trīs reizes lielāka, nekā vidēji Eiropā.

“Būtībā no šīm slimībām nevajadzētu mirt jauniem cilvēkiem. Diemžēl tā ir, ka arī, skatoties, teiksim, uz Eiropas vidējo rādītāju, mums šī tendence ir augstāka. (..) Šeit būtu jāņem vērā riska faktori, jo šīs nav slimības, no kurām pēkšņi… Tur ir kaut kāds laika periods ar riska faktoriem, kuru rezultātā cilvēks mirst no infarkta vai no insulta,” pauda SPKC Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume.

Galvenie riska faktori ir trīs – nepareizs uzturs, mazkustīgas dzīvesveids un smēķēšana. Turklāt kardiologi novērojuši kādu jaunu tendenci: ir paplašinājusies infarkta pacientu vecuma amplitūda. Slimnīcā ar šādu diagnozi arvien biežāk nonāk gan četrdesmitgadnieki, gan pacienti, kuri ir vecāki par 85 gadiem.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Sirds un asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš

“Tas liecina, ka mūsu sabiedrība noveco, ka mums ir vairāk šo gados veco pacientu. Un, no otras puses, šie jaunie pacienti liecina par to, ka kaut kas primārajā profilaksē nav izdarīts pareizi. Acīmredzot mums ir diezgan daudz pacientu, kuri nav novērsuši riska faktorus, kas ir noveduši pie šis agrīnas agrīnas infarkta attīstības.”

Tikmēr sirds veselības formula paliek nemainīga. Uzturā vajag lietot vairāk dārzeņu un augļu, graudaugu un pākšaugu, liesu piena produktu un zivju, bet mazāk treknu gaļu un saldumus. Ārsti iesaka arī sportot  – vismaz četras līdz sešas reizes nedēļā. Nu, un, protams, atbrīvoties no kaitīgajiem ieradumiem, ja tādi piemīt.