Covid-19: bažas par medicīnas personāla izdegšanu pastiprinātos darba apstākļos

1 komentārs
Covid-19: bažas par medicīnas personāla izdegšanu pastiprinātos darba apstākļos
KASPARS KRAFTS, F64

Mediķi glābj iedzīvotājus, bet – kas glābs mediķus. Tiek pieļauts, – ja valdības pieņemtie ierobežojumi nedos rezultātu, ar Covid-19 saslimušo skaits var sasniegt četrciparu skaitli. Tas radīs ne vien fizisku, bet arī garīgu izdegšanu ārstiem, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm.

Ja pilsētās un ārpus tām dzīve acīmredzami palēninājusi tempu, to nevar teikt par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm. Tās dodas gan uz ikdienas izsaukumiem, gan tiem, kur aizdomas par Covid-19 radītiem veselības saasinājumiem.

“Ja runājam par izdegšanas sindromu, tas varētu arī drīz sākt pietuvoties. Ļoti daudzi darbinieki strādā divās un vairākās vietās. Kas arī ir risks šīs infekcijas izplatīšanās momentam,” uzskata NMPD Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājas vietnieks Andis Feldmanis.

To, ka augsts risks šobrīd ir tieši mediķu migrācija starp medicīnas iestādēm, saziņas vietnē “Twitter” norādījusi arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Ar norādi – nozarē hroniski trūkst līdzekļu.

Dienestā jau ilgstoši ir darbinieku trūkums. Visā Latvijā NMPD tie ir vairāki simti vakanču.

Kā TV3 Ziņām atzina arodbiedrības vadītājas vietnieks, principiāli strādāt tikai vienā vietā šobrīd nevar, darba roku iztrūkums būs vēl lielāks. No otras puses, strādājot vairākās vietās, palielinās saskarsmes risks ar citiem cilvēkiem.

Otrdien Latvijā ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits sasniedzis 376. Ar kārtējiem – vēl stingrākiem – ierobežojumiem valdība cer pieauguma līkni noturēt pēc iespējas lēzenāku. Vienlaikus pastāv bažas, ka esam tikai pašā sākumposmā un slodze tikai pieaugs.

Par to, ka mediķi, lai arī savā ziņā pilda misiju, taču nav pārcilvēki, šodien raidījumā ”900 sekundes” akcentēja psihiatrs Māris Taube.

“Šobrīd viņi strādā uz entuziasma, pacēluma viļņa. Kā jau visa sabiedrība. Un vienā brīdī tas izsīkst. Mediķi arī bažījas par savu veselību, un lielākās problēmas būs pēc tam. To parāda pētījumi, ka ir daudz trauksmes simptomu, izdegšana, kad viss šis būs beidzies. Šobrīd jāatbalsta maksimāli mūsu kolēģu starpā, bet pēc tam būs jāatbalsta kolēģu veselība,” uzskata RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube.

Viena no it kā pašsaprotamām lietām darba tirgū ir veselības un dzīvības apdrošināšanas polise. Ātrās palīdzības mediķiem tās nav. Taču, uzrādot apliecību, darbinieki, izmeklējumus un atsevišķas manipulācijas var saņemt bez maksas. Taču ne bez rindas. Par to jau ilgstoši notiek sarunas, kas šobrīd iepauzētas.

Par to, vai NMPD darbiniekiem nepieciešamas klasiskās polises, domas dalās. Par to var diskutēt nākotnē.

“Man personīgais viedoklis ir tāds, ka es nedomāju, ka šis jautājums būtu tas aktuālākais, kas būtu jārisina. Mums ir pietiekami smagas problēmas, ar kurām jāstrādā. Vēlāk, jā, kad norimsies šīs problēmas, kas saistītas ar koronavīrusu, pie kā mums ir intensīvi jāstrādā, mēs pie šā jautājuma noteikti strādāsim un atgriezīsimies, bet tagad aktualizēt šo jautājumu, meklēt līdzekļus, varbūt tomēr varam nogaidīt,” uzskata Feldmanis.

TV3 Ziņas uzrunāja veselības ministri Ilzi Viņķeli. Rakstveida atbildē minēts, ka apdrošināšanas polišu iegāde vien uzliktu nelielu ielāpu pamatproblēmai. Proti, nepietiekami finansētiem un valsts apmaksātiem pakalpojumiem.

Vienlaikus, darba kārtībā ir jau minētā problēma, lai NMPD darbinieki pie izmeklējumiem varētu tikt paātrināti.

Šobrīd jautājums ir nolikts malā, gaidot Covid-19 krīzes beigas.