Covid-19: ārkārtas situācijas laikā Latvijā atgriezušies vismaz 4000 cilvēku

1 komentārs
Covid-19: ārkārtas situācijas laikā Latvijā atgriezušies vismaz 4000 cilvēku
IEVA LEINIŠA, LETA

Ieilgstot ārkārtējai situācijai pieaug arī to cilvēku skaits, kas meklē veidus kā tagad atgriezties mājās. Ārlietu ministrs atzinis, ka šobrīd neatliekama nepieciešamība ir valstī atgriezt 312 ārvalstīs esošos valspiederīgos. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem sāk aptrūkties iztikas līdzekļi vai nav, kur pārlaist šo laiku.

Aptuveni 40 cilvēki atrodas Indijā un pats sarežģītākais šobrīd ir atrast veidus, kā šos cilvēkus nogādāt līdz Eiropas Savienības robežai, jo Indija ir burtiski slēgta ieceļošanai un izceļošanai.

Tiesības atgriezties dzimtenē garantē Satversme. Galvenās bažas un arī maldīgs ir priekšstats ir par to, ka visi šie cilvēki ir slimi, otrs – ka viņi neievēros valstī noteiktos drošības pasākumus.

Šonedēļ lidostā “Rīga” nolaidās vairāki simti cilvēku, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ bija iestrēguši dažādās pasaules valstīs. Kā novēroja TV3 Ziņas, lidostā varēja veikt Covid-19 testu, savukārt, lai atgriezušos nogādātu līdz dzīvesvietai,  bija noorganizēti autobusi. Daudzus repatriantus lidostā sagaidīja arī tuvinieki.

“Meitiņu un māsu gaidām no Amerikas bija apmaiņas gadā un nu atgriežas pēc gada – pārtraukts mācību gads pa diviem mēnešiem ātrāk nekā plānots,” stāsta repatriācijas reisa sagaidītāja Dace.

“Viņi ar četrām lidmašīnām lidoja, no Amerikas. Uz Atlantu, Ņurjorku, Frankfurti un uz Rīgu. Mēs bijām iedomājušies to sagaidīšanu tādu citādāku, bet – tāpat priecīgas,” teic repatriācijas reisa sagaidītāja Madara.

Ģimenes vai draugi bija sagādājuši visu nepieciešamo, atbraucēju divu nedēļu pašizolācijai. “Protams, viss pēc noteikumiem, lai viņi iekāpj savā mašīnā un, pa tālumu sagaidīsim un brauks paši mājās,” norāda repatriācijas reisa sagaidītāja Iveta.

“Mājās gaidītāji ir uzmanīgi, visu saorganizējuši, nopirkuši, lai nav jābrauc uz veikaliem būs viss labi, sēdēs karantīnā,” saka Madara.

Repatriantu ceļš uz mājām vedis caur vairākām valstīm, lidostās nācies pavadīt pat vairākas diennaktis, taču visi kā viens ir priecīgi atgriezties un vienlaikus ir pateicīgi par ārlietu ministrijas atbalstu atgriešanās organizēšanā.

“Patiesībā sākām ceļu pirms septiņām dienām no salas Taizemē vienu nakti pavadījām Bangkokas lidostā un tad sešas naktis Frankfurtes lidostā gulējām uz izliekamajām gultiņām, Vācijā par mums parūpējās – divreiz dienā baroja, ļāva ieiet dušā, tagad 14 dienu karantīna,” par piedzīvoto stāsta repatriante no Tenerifes, Santa.

Ārlietu ministrijas organizētie reisi gan nereti izpelnījušies pretrunīgu un pat skeptisku reakciju. Vieni baidās no Covid-19 uzliesomojuma, bet citi vaicā – kāpēc vispār šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

“Mēs šos mūsu pašu līdzcilvēkus, mūsu pašu pilsoņus ar kuriem kopā vien dzīvojam uzskatām par kaut ko briesmīgāku par marsiešiem vai ienaidniekus. Pēkšņi uzskatām, ka viņi te brauc ar vienīgo mērķi visus aplipināt un visi viņi ir slimi, tā absolūti nav. Cilvēki ir iestrēguši pretēji savai gribai, nav viņi visi strādājuši 10-20 gadus kaut kur ārpus Latvijas un tagad grib atgriezties. Nevajag uzskatīt, ka ir sliktie viņi un labie mēs. Tiem skeptiķiem, kuri saka kāpēc viņiem ir jāpalīdz – jebkuram cilvēkam, mūsu valstspiederīgajiem, tiesības atgriezties ir ierakstītas Satversmē,” skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs atgādina – pēc lielajiem repatriācijas reisiem, kas notika martā  daudzi sagaidīja, ka būs milzīgs inficēto skaita pieaugums. Taču pagājušas vairāk nekā divas nedēļas un sērgas uzliesmojuma nav bijis. Skepse gan esot bijusi pamatota, tāpēc tiem, kas atgriezušies un vēl tikai atgriezīsies ir jābūt atbildīgiem. Gan pret sevi, gan līdzcilvēkiem.

“Tiem, kas atgriežas – ņemiet vērā, ka cilvēkiem ir bažas. Ir bijusi pieredze un bijuši gadījumi, kad daudzi pārkāpuši šos izolācijas noteikumus un lielā mērā, ja jūs pārkāpjat šos noteikumus, jūs apdraudat gan sevi, gan līdzcilvēkus, gan tuviniekus, gan arī lielā mērā apgrūtināt citiem cilvēkiem atgriezties. Skepse ir, bažas ir pamatotas,” vērš uzmanību Rinkēvičs.

Eiropā un citur pasaulē situācija būtiski neuzlabojas, ierobežojumi nav atcelti. Līdz ar to cilvēkiem, kuri pirms mēneša bija gatavi pagaidīt, sāk aptrūkties iztikas līdzekļu. Un, saprotot, ka nekas nemainās, ārpus valsts palikušie vēlas atgriezties mājās. Šobrīd atgriešanās jau kļuvusi neatliekama  312 Latvijas valspiederīgajiem.

“Mēs šobrīd redzam, ka mums būs jāvērtē nākamnedēļ ko darīt vēl, jo kā mēs zinām ārkārtas situācija ir līdz 12. maijam. Ir cilvēki, kuriem beidzās iztikas līdzekļi un mums viņi ir jādabū mājās cik vien ātri iespējams. Visi repatriācijas reisi, ko mēs esam izsludinājuši ir pilni, tātad faktiski visi ir pieteikušies un biļetes ir izpārdotas. Ir bijuši tādi gadījumi, kur mēs burtiski pa vienam mēģinām, es atvainojos par izteicienu, mēģinām cilvēku “iestūķēt” lidmašīnā, lai viņš tiek līdz Eiropai,” saka ministrs.

Arvien biežāk pie Latvijas varas iestādēm vēršas jau sen ārvalstīs dzīvojošie valstpiederīgie, kuri pandēmijas dēļ zaudējuši darbu: “Šeit mēs skatāmies, kā varam līdzēt un te nu man ir jāsaka, ka šādas krīzes ir briesmīgas visiem. Arī tiem, kas domā aizbraukšu pastrādāšu nelegāli viss būs kārtībā un pēkšņi uznāk šāds krīzes un tu izkrīti pilnīgi no visu valstu sociālajām sistēmām sietiem. Es saprotu cilvēku problēmu, bet mēs nevaram nodrošināt mājdzīvnieka repatrāciju kopā ar cilvēku.”

1 komentārs