Citas mediķu organizācijas LVSADA prasības par vienlīdzīgu algu kāpumu visam medicīnas personālam komentē piesardzīgi

0 Komentāru

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) jau nākamgad zemāk kvalificētajam medicīnas personālam, piemēram, māsu palīgiem un sanitāriem, pieprasa algas palielinājumu vidēji par 10%, pretējā gadījumā sekos streiki, bet tikmēr citas mediķu organizācijas LVSADA prasības komentē piesardzīgi, vēsta TV3 Ziņas.

Zemāk kvalificētajam medicīnas personālam, piemēram, sanitāriem vai māsu palīgiem, Veselības ministrija darba samaksas pieaugumu ieplānojusi pēc diviem gadiem, kamēr māsām un ārstiem – jau nākamgad. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku organizācija ar to nav mierā un, draudot ar streiku, izvirzījusi divas prasības. Pirmā – turpmākos trīs gadus visām ārstniecības kvalifikācijām vienādi paaugstināt algu par 10%, kā arī par 5% pacelt algas atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas.

Šodien, 30. augustā, notika abu pušu sarunas.

Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs

“Mēs spērām pirmo soli, lai kopīgi meklētu atrisinājumu. Lai arī mēs šodien nebūt ne par visu nevienojāmies, par daudziem jautājumiem mums tagad ir labāka izpratne.”

Sarunu gaitā arodbiedrība piekrita mīkstināt savas prasības un algu pielikumu prasa nodrošināt tikai nākamgad, nevis, kā iepriekš, uzreiz un trīs gadus uz priekšu. Arī Veselības ministrijā pauž gatavību kompromisam, taču – ar piebildēm.

Indra Dreika, Veselības ministrijas valsts sekretāre

“Veselības ministrija jebkurā gadījumā ir par atalgojuma celšanu ar caurspīdības elementiem, ar ļoti skaidriem atalgojuma noteikšanas nosacījumiem, un droši vien, ka būs grūti no mūsu puses piekrist lineāram atalgojuma pieaugumam, nerunājot par darba saturu, par kvalifikāciju.”

Arodbiedrībā pieprasa 5% vidējās algas paaugstinājumu arī atbalsta personālam, kas šajā gadījumā būtu arī elektriķi, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti, grāmatveži un citi medicīnas iestādēs strādājošie. Līdz šim par to atbildējuši paši darba devēji.

Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs

“Ir svarīgi, lai būtu līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) paredzēta zināma naudas daļa, kas darba devējam ļauj arī šiem cilvēkiem izmaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, jo bez viņiem iestāde tāpat nevar funkcionēt. Un pateikt, ka līdz šim ministrija to nav darījusi un tāpēc nebūtu ar to jānodarbojas, tas īsti pareizi nav.”

Citas mediķu organizācijas radušos situāciju vērtē atturīgi, jo ar nākamā gada finansējumu nozarei vēl nav iepazīstināti. Biedrībās arī vērš uzmanību, ka pēdējos gadus minimālās algas augušas visām mediķu kategorijām, savukārt nākotnē būtu jākoncentrējas uz algu paaugstinājumu ilgtermiņā, kā to apņēmusies darīt Veselības ministrija.

“Grūti saprast šo aicinājumu par vidēji 10%, jo mūsu pieredze ir parādījusi, ka bieži vien tie 10% īsti neparādās katram individuāli. Ja mēs runājam par nākotni – visu laiku nozare pastāvēja uz to, ka jābūt septiņu gadu plānam, kur ir iezīmēta mērķa alga, uz kuru mēs virzāmies,” norāda Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktores vietnieks Gatis Silovs.

Ilze Ortveina, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente

“Es redzu – veidot šo te diskusiju un dialogu par to, kādā veidā paaugstināt māsu kompetenci, lai paaugstinātu viņu amatu. Lielākas kompetences, lielāka atbildība, labāka, kvalitatīvāka izglītība un attiecīgi – labāks pakalpojums un arī atalgojums.”

Veselības ministrija turpinās sarunas ar arodbiedrību. Nākamā tikšanās – pēc divām nedēļām.

0 Komentāru