Cilvēkiem ar invaliditāti iespēja izmēģināt slēpošanu īpašos krēslos

Pievienot komentāru

Nedēļas nogali daudzi, iespējams, vēl pavadīja uz kalna, mēģinot noķert “ziemu aiz astes”. Vēl līdz marta vidum šāda iespēja ir arī cilvēkiem ar invaliditāti – viņi var izmēģināt slēpošanu īpašos krēslos.

Pirms nedēļas arī rīdziniece Līva Paleja bija to cilvēku pulkā, kas pirmo reizi izbaudīja kalnu slēpošanu, pateicoties krēslam, kas piemērots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jauniete ir neredzīga, bet kustību traucējumu viņai nav. Tāpēc, instruktora iedrošināta, viņa pirmo reizi mūžā uzkāpa uz slēpēm.

“Bija nedaudz bail no tā pacēlāja. Tad, kad pieķeras tam striķim, tur ir ļoti straujš rāviens, bet pēc tam brauc skaisti augšā. Un otrs rāviens ir tad, kad vajag atlaist vaļā. Pēc tam viss mierīgi, pagriezies uz kreiso pusi, noliecies šādi, un tad tev vienkārši ir jāslīd,” stāsta Līva.

Lielā mērā tas ir stāsts par uzdrīkstēšanos, stāsta nacionālā rehabilitācijas centra ”Vaivari” valdes loceklis Mārtiņš Oliņš. Viņš kalnu slēpošanu apguva nometnē cilvēkiem ar invaliditāti Norvēģijā. Un tagad Mārtiņš ir bezgala priecīgs, ka iemīļotais sporta veids ir pieejams arī Latvijā.

“Ļoti spēcīgi nostiprinās viss rumpis. Tas ir, vēdera muskulatūra, muguras muskulatūra, sāni. Parādās kaut kādas jaunas sāpes, kas nekad nav bijušas, tad iemācās regulēt. Kad pārsēdies ratos ratos iekša, tad liekas: o, es esmu ļoti stabils. Un tā prieka sajūta. Tas jau pats par sevi dod to laimi,” saka Oliņš.

Rīdziniece Ervita uz kalna ir otro reizi, bet jau brauc ar divslēpju krēslu pati. Viņas mērķis ir iemācīties tā, lai nākamgad varētu slēpot kopā ar ģimeni bez instruktora palīdzības.

“Nebija tā kā bail braukt no kalna, bet bija bail tajā brīdī, kad es esmu kalna lejā, jo es nezinu, kā nobremzēt. Bail laikam no kritiena. Bet pārējais ir labi,” saka topošā slēpotāja Ervita.

Jau gandrīz mēnesi cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir pieejami divi Somijā iznomāti slēpošanas krēsli. Bet marta vidū tie jāatdod atpakaļ. Šā projekta autors Dāvis Siminaitis jau gatavo dokumentus, lai pasūtītu Latvijai pašai savu krēslu no ASV.

“Pašlaik darbs turpinās pie tā, lai nākamajā sezonā Latvijā mums pašiem būtu savs ekipējums. Un šajā sezonā es esmu ļoti pateicīgs savai komandai, bez kuras palīdzības es viens pats nebūtu nodrošinājis gandrīz 100 cilvēkiem šo lielisko iespēju izmēģināt šīs slēpes un parādīt viņiem to, – ja ģimenē ir šāds cilvēks, tad viņam vairs nav jāpaliek mājās, bet visa ģimene var braukt uz kalnu,” norāda Latvijas slēpošanas instruktoru asociācijas biedrs Dāvis Siminaitis.

Tiek cerēts, ka ar laiku slēpošanas krēsls būs katrā Latvijas slēpošanas kalnā. Bet sākumā līdzcilvēku atbalsts ir nepieciešams vismaz vienam labam krēslam un slēpošanas ekipējumam. Ziedojumu konts ir atvērts Latvijas Slēpošanas instruktoru asociācijā. Piedalīties projektā laipni aicināti arī visi šis idejas sekotāji un atbalstītāji.