Cilvēki neizpratnē par ilgo SPKC informatīvā tālruņa gaidīšanas laiku; Skaties.lv skaidro tā cēloņus

3 komentāri
Cilvēki neizpratnē par ilgo SPKC informatīvā tālruņa gaidīšanas laiku; Skaties.lv skaidro tā cēloņus
TASS/SCANPIX

Papildu ierobežojumu radīto neskaidrību dēļ, kā arī saistībā ar saslimstības ar Covid-19 pieaugumu augusi Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) informatīvā tālruņa – 67387661 – noslodze, kā rezultātā var nākties ilgāk gaidīt savienojumu ar iestādes speciālistiem. Skaties.lv skaidroja cēloņus ilgākam gaidīšanas laikam un populārākos jautājumus, ar kādiem SPKC vēršas zvanītāji.

Sociālajos tīklos vairāki cilvēki pauduši neizpratni, kāpēc tik ilgi jāgaida, zvanot pa SPKC informatīvo tālruni: 67387661. Arī Skaties.lv pārliecinājās, ka pat līdz stundu ilgi jāgaida savienojums.

Savu zvanu nesagaidīja arī juriste un deputāte Ieva Brante (NA/LRA), kura Skaties.lv apliecināja, – zvanījusi uz attiecīgo tālruni un 31 minūti gaidījusi savienojumu, taču beigās padevusies un nolikusi klausuli, tā arī netiekot pie iespējas uzdot interesējošo jautājumu, kas bijis saistībā ar drīzumā plānotu ceļojumu uz Itāliju un nosacījumiem, dodoties turp no Latvijas. Lai gan Brante atbildi uz sev interesējošo jautājumu atrada internetā, viņa pauda sašutumu par nespēju Latvijā divu gadu laikā sakārtot informatīvo tālruni, kura pieejamība Latvijas sabiedrībai ir tik būtiska pašreizējos epidemioloģiskajos apstākļos.

Brante padalījās ar Skaties.lv ekrānuzņēmumā, kas apliecina, – savienojums ar SKPC informatīvo tālruni ildzis 31 minūti, iekams nolikta klausule.


SPKC Skaties.lv apstiprina, ka līdz ar pieaugošo jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaitu, būtiski pieaugusi arī visu informatīvo tālruņu – ne tikai SPKC, bet arī Nacionālā veselības dienesta, kā arī citu komunikācijas kanālu – noslodze. Tāda esot šā brīža “nevakcīnrealitāte”. Nereti cilvēki zvana tādos jautājumos, uz kuriem atbildes uzskatāmi pieejamas internetā jeb zvanot uz kādu citu informatīvo tālruni, kas paredzēts tieši konkrētajam nolūkam. Arī patlaban varot nākties ilgāk gaidīt, līdz speciālisti varēs sniegt atbildi. Tāpēc cilvēki ir aicināti pirms zvanīšanas pārliecināties, vai atbildes jau nav pieejamas tīmeklī. Piemēram, uz daudziem jautājumiem saistībā ar Covid-19 sev interesējošo var noskaidrot arī SPKC mājaslapā.

SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja Skaties.lv pastāstīja, ka vēsturiski SPKC informatīvais tālrunis bija viens no pirmajiem, kur vērsties jautājumos par saslimšanu ar Covid-19, profilaksi, pašizolāciju un karantīnu. Lai gan pēcāk parādījās citi tālruņi, uz kuriem zvanīt dažādās neskaidrībās, cilvēki nereti priekšroku joprojām dod saziņai ar SKPC, lai gan virknē gadījumu pēc atbildēm būtu jāmeklē citos kanālos, tajā skaitā arī jautājumus par ieceļošanu un izceļošanu no konkrētas valsts.

Arāja stāsta, ja SPKC informatīvā tālruņa ieviešanas sākumposmā – pagājušā gada sākumā – par jauno koronavīrusu bija salīdzinoši maz informācijas un cilvēkiem primāri bija interese par to, kas ir Covid-19, kā izvairīties no saslimšanas ar to. Pērn pavasarī dienaskārtībā parādījās jautājumi par transportlīdzekļu dezinfekciju, epidemioloģisko drošību darba vietās un dažādu pakalpojumu sniegšanā. Pēcāk sekoja jautājumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem, lai gan šādos gadījumos var palīdzēt Nacionālais veselības dienests. Bija jautājumi saistībā ar kultūras pasākumu apmeklēšanu, uz kuriem atbildes pieejamas Kultūras ministrijas mājaslapā.

Informatīvais tālrunis – 67387661 – ir domāts atbilžu uz epidemioloģiskas dabas jautājumiem saņemšanai, uzsver SPKC pārstāve. Vienlaikus viņa atzīst, SPKC speciālisti, nākot pretī sabiedrībai, cenšas atbildēt arī uz visiem pārējiem jautājumiem, kas nav primāri viņu kompetencē, kas ir vēl viens no iemesliem, kādēļ dažbrīd ilgāk nākas gaidīt. Tāpat SPKC uz jautājumiem atbild arī tīmeklī, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus.

Patlaban līdzīgi kā pērn ap šo laiku saslimstībai ar Covid-19 pieaugot, cilvēki zvana par tādiem jautājumiem, kā piemēram, kas jādara cilvēkam, ja viņš/a tiek atzīts/a par Covid-19 inficētā kontaktpersonu, lai gan arī pērn šis jautājums bija aktuāls. Ir arī samērā daudz jautājumu par Covid-19 ierobežojumiem un mājsēdi. Bijuši arī zvani no darba devējiem, vaicājot, ko darīt, ja darbinieki nevakcinējas, lai gan uz tiem atbildes sniegtas normatīvajos aktos un var palīdzēt Valsts darba inspekcijā. Septembrī, kad atsākās mācības, SPKC saņēma daudz zvanu no izglītības iestādēm ar jautājumiem pa rīcības algoritmiem, kādam no darbiniekiem vai izglītojamajiem konstatējot Covid-19

Tikmēr vasarā, kad saslimstība ar Covid-19 bija mazāka un cilvēki vairāk ceļoja, SPKC saņēma daudz jautājumu par to, kādi dokumenti un apliecinājumi ir nepieciešami, ieceļojot konkrētā valstī, vai ir jāievēro pašizolācija pēc atgriešanās Latvijā vai ne, lai gan atbildes meklējamas konkrētas valsts par ieceļošanu atbildīgo dienestu mājaslapās. Jautājumos par Latviju – Ārlietu ministrijas, vēstniecību tīmekļa vietnēs. Kopumā cilvēkiem joprojām pēc valdības lēmumiem esot neskaidrību. Iespēju robežās SPKC veido vizuāļus ar atbildēm un izvieto mājaslapā un savos sociālo tīklu kontos papildus informāciju.

Arāja uzsvēra, – konkrētais informatīvais tālrunis Latvijā tika izveidots un darbojas vienīgi ar SPKC resursiem, šajā gadījumā netika piesaistīts ārpakalpojumu sniedzējs. Tālruņa darbības nodrošināšanā pīķa periodos atbilstoši nepieciešamībai tiek piesaistīti visi iespējamie SPKC informatīvie resursi, tostarp darbinieki, kas atbild par citām epidemioloģijas jomām vai ir nodarbināti citos darbos. Tā kā šobrīd dienesta darbinieki ir pārslogoti, viņa aicināja ikvienu pārliecināties, vai konkrētajā gadījumā izvēlēts atbilstošākais tālrunis, piemēram, pieteikšanās valsts apmaksāto Covid-19 analīžu veikšanai pieejama, zvanot pa tālruni 8303, bet vakcīnai pret Covid-19 var pieteikties, zvanot, piemēram, pa tālruņiem 8989. Eksistē arī vienots diennakts tālrunis 8345 ar Covid-19 saistīto jautājumu noskaidrošanai.

Taujāta, cik aktīvi zvana vecāka gadagājuma cilvēki, ņemot vērā akūto nepieciešamību šajā vecuma grupā palielināt vakcinācijas aptveri valstī, viņa atbildēja – ir zvanītāji, kas seko līdzi informācijai Covid-19 izplatības statistikas sadaļā, veic savus pierakstus un aprēķinus. Šādi cilvēki dienesta speciālistiem uzdod analītiskus jautājumus. Ir daļa, kas seko līdzi visai SPKC izvietotajai informācijai gan sociālajos tīklos, gan citur. Nereti seniori zvana ar praktiskas dabas jautājumiem, piemēram, kādus drošības pasākumus jāievēro, ja viņu grasās apmeklēt ārvalstīs pabijis radinieks.

Patlaban zvani ienāk bez apstājas un telefons zvana visu laiku. Tas parasti novērojams, tiklīdz valstī tiek pieņemti jauni noteikumi vai kārtība saistībā ar Covid-19. Allaž pēc tam seko zvani ar papildu jautājumiem. Arāja arī pieļāva, ka SPKC informatīvā tālruņa popularitāte varētu būt skaidrojama arī ar to, ka nereti publiski pieejamajā informācijā saistībā ar Covid-19 epidemioloģiskās situācijas raksturojumā izmantota atsauce uz SPKC, kas iedzīvotājiem varētu radīt pārliecību – tā ir valsts iestāde, kas spēj atbildēt uz visiem jautājumiem pandēmijas kontekstā.

3 komentāri