Cik dziļas ir Latvijas skolēnu zināšanas? Kuras skolas Rīgā un novados iekāro bērni un viņu vecāki?

Pievienot komentāru

Matemātikas gala eksāmens pamatskolu beidzējiem vēl tikai priekšā. Visā Latvijā tas notiks 5. jūnijā. Tikmēr noslēdzies cits. Pārbaudījums tiem, kas vēlas turpināt mācības ģimnāzijās. Vispieprasītākās ir Rīgas pirmā, otrā un trešā ģimnāzijas.

Pēdējos gados pamatskolu beidzēju interese turpināt mācības nevis savā mikrorajona skolā, bet kādā no reitingotajām ģimnāzijām pieaug. Piemēram, Andra Priekuļa vadītajā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pērn tika saņemti 700 pieteikumi. Šogad – 1000, kas cīnās par 180 brīvajām vietām. Lielāks konkurss ir saasinājis konkurenci par iekļūšanu.

Andris Priekulis
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors

Tas rezultāts, ar kuru var iekļūt, apmēram ir audzis par apmēram 20%. Tas ir tas kvalitatīvais pieprasījums un tas pieaug. Nenāk dažādi, bet nāk labāki bērni. Tas ir patīkami.

Vienlaikus, eksāmenu rezultātos vērojami arī visai vāji rezultāti. Skaidrojumi ir dažādi – pārvērtētas spējas, spiediens no vecāku puses, kāds iestājeksāmenus izmanto, kā treniņu beigu pārbaudījumiem. Nāk arī kompānijas pēc.

Andris Priekulis
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors

Ja nāk Jānis, tad līdzi grib nākt arī Ieva. Bet jautājums, vai tā Ieva nāktu arī bez Jāņa, nezinu.

Pēc iestājeksāmenu rezultātiem Valsts ģimzāzijās skolēnu kopējo zināšanu līmeni noteikt nevar. Tos uzrādīs centralizētie eksāmeni. Taču var mēģināt notestēt vai labākie kļūst vēl labāki, stagnē, vai slīd atpakaļ.

Jānis Zeimanis
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pasniedzējs

Tas ir ļoti atkarīgs no tā ”kontingents” attiecīgajā gadā startē un kāds ir konkurss.

Rīgas Valsts 1. ģimzāzijā novērota līdzīga tendence kā pie kolēģiem. Konkurss no četriem cilvēkiem uz vienu mācību vietu šogad pieaudzis līdz 4,5.

Jānis Zeimanis
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pasniedzējs

Jo lielāks konkurss, jo vairāk punktu jāsavāc. Šogad bija jāsavāc 94 punkti no 119, un startē ap 1000 skolēniem, kas ir 4,5 uz vienu vietu. Tas ir nedaudz vairāk nekā pērn.

Andris Priekulis
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors

Pieaug to bērnu skaits, kas var sasniegt augstāku rezultātu. Un par to jāpriecājas.

Startēšana uz galvapilsētas labākajām skolām var vērtēt divejādi. No vienas puses – tā ir sava veida smadzeņu aizplūšana. No otras – sarunās ar “LNT Ziņu Top 10” paši skolēni to pamato ar iekšēju vēlmi iepeldēt plašākos ūdeņos.

Santa Brūvele
bijusī Mežciema pamatskolas skolniece

Mana skola bija līdz 9. kalses beigām, tik un tā vajadzēja kaut kur pārcelties uz nākamo klasi. Bet šī tomēr skolēniem… Ir sajūta, ka var vairāk sasniegt. Bija liels izaicinājums.

LNT: Zini par gadījumiem, kad vecāki piespiež?

 
 
 
 
 
Santa Brūvele,
bijusī Mežciema pamatskolas skolniece

Jā, ir tā, vai nu tu ej uz ģimnāziju, vai pārceļamies uz citu valsti. Esmu priecīga, ka man bija izvēles iespēja brīvi darīt, ko gribu.

Dmitrijs Ustinovs
bijušais Rīgas 40. vidusskolas skolnieks

Es zinu, ka esmu gudrs un gribēju sevi izaicināt un pamēģināt. Ja sanāktu labi, sanāktu labi. Ģimnāzijām ir augsts līmenis un pamēģināt arī būtu labi.

Herberts Kašs
bijušais Ikšķiles vidusskolas skolnieks

Latviešu valoda, angļu valoda, matemātika mani ir patīkami pārsteigušas. Esmu paaugstinājis to, ko vēlējos paaugstināt.

Herberts Kašs
bijušais Ikšķiles vidusskolas skolnieks

No manas klases kādi desmit cilvēki mēģināja tieši uz šo skolu tikt, es vienīgais tiku. Mēģināja un gribēja tikt uz Rīgu. Šobrīd viņi mācās Ogrē vai turpat Ikšķilē.

Par ģeogrāfiju. Aptuveni divas trešdaļas no pirmo trīs valsts ģimnāziju audzēkņiem pārstāv Rīgu un Pierīgu. Tad seko nākamais loks, aizsniedzoties līdz tādām pilsētām kā Ogre, Sigulda un citām, kuras ar galvaspilsētu savieno laba satiksme, kas ļauj tās ikdienas sasniegt. Pēc aptuvenām aplēsēm, tikai 5% skolēnu pārstāv pārējo Latviju.

Jānis Zeimanis
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pasniedzējs

Diemžēl skolēnam pašam vai ģimenei jāmēģina risināt dzīvošanas problēmas. Tas ir fakts. Bet daudzi ir atraduši radus Rīgā. Nevaram palīdzēt ar dzīvošanas apstākļiem, taču nelimitējam nekādā veidā, bet šķēršļus neliekam skolēniem no reģioniem.

Sergejs Beļkevičs
Druvas vidusskolas direktors

Arī no mūsu skolas paretam aiziet arī uz Rīgu, uz 1. ģimnāziju, uz Āgenskalnu, bet ir gadījumi, ka nāk atpakaļ arī. Tā ir cita vide.

Līdz ar to labākajiem skolēniem reģionos ir jāmeklē labākās skolas savā apkārtnē vai pat tālāk. Pērn par nelielu sensāciju kļuva Druvas vidusskola, uzrādot labākos latviešu valodas rezultātus starp lauku vidusskolām, un vienus no labākajiem vispār.

Atšķirībā no Rīgas ģimnāzijām, šeit iestājeksāmenu mācībām vidusskolā nebūs. Klases komplektēs pēc sekmju izraksta. Vienlaikus – praksē sāk izpausties skolu reitinga dziļākā būtība – vismaz daļai citu pamatskolu beidzējiem kļūt par orientieri vidējās izglītības iegūšanai.

Sergejs Beļkevičs
Druvas vidusskolas direktors

Cik atnāks uz 10. klasi redzēsim pēc uzņemšanas, bet interese ir liela. Daudzi vecāki no citām skolām un pagastiem jau tagad brauc un jautā, vai varēs mācīties. Tā kā tur ir saistība arī.

Jānis Endele
pedagogs, “Skolu reitinga” veidotājs

Mūsu doma ir pilnībā apstiprinājusies, ka šis reitings kalpo ne tikai skolām pašapziņas celšanai, bet arī kā izziņa skolēniem un vecākiem.

No nepilniem 400 skolas audzēkņiem vietējā novada un pagasta pārstāvji ir puse. Pārējie – no Saldus un attālajiem novadiem. Tas nozīmē, ka kvalitāte spēj pievilināt audzēkņus ne vien no pilsētas, jo parasti notiek otrādi, bet arī no apdzīvotām vietām pārdesmit kilometru attālumā.

Ieva Lukaža
bijusī Kalvenes pamatskolas skolniece

Druvas vidusskolā… Te ir jāstrādā, iemāca, ka dzīvē, lai sasniegtu panākumus, ir jāstrādā.

Arta Vectīrele
bijusī Pampāļu pamatskolas skolniece

Skolotāji šeit izturās pret skolēniem kā sev līdzvērtīgiem, nevis mazvērtīgākiem.

Iespējams, ka augot konkurencei, tuvākajos gados iekļūšanai Druvas vidusskolā varētu celties vidējās atzīmes nepieciešamais līmenis. Šo skolu attīstīt kā vienu no reģiona labākajām mācību iestādēm, tika ieteikts arī pētījumā ”Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”. Līdzīgi ieteikumi veidoti visā valsts teritorijā.

Pēc pērn saņemtās atzinības jau bijuši mēģinājumi pārvilināt vairākus pasniedzējus.

“Skolu reitinga” veidotājs Jānis Endele to uzskata par stratēģisku gājienu.

Jānis Endele
pedagogs, “Skolu reitinga” veidotājs

Ja skolotājam nav dotību bērnu aizraut, reitings necelsies. Tas ir tikai skolotāju nopelns. Tā ir likumsakarība. Jo skolnieki visur ir, bet labi skolotāji, kas var pacelt līmenī un pat virs – tādu nav daudz.

Atskatoties uz pērno mācību gadu kopumā, centralizēto eksāmenu rezultāti bija ar lejupejošu līkni. Tas liek meklēt risinājumus. Viens no tiem – sāpīgs, nepopulārs. Atsevišķu skolu slēgšana. Taču nevis lineāri, bet ilgstošākā laika posmā izvērtējot to sniegumu.

Jānis Endele
pedagogs, “Skolu reitinga” veidotājs

Ja maza skola uzrāda labus rezultātus, lai viņa dzīvo. Viena daļa [mazu skolu] – uzrāda. Bet paņemsim to pašu Rīgu. Reitinga lejasgalā – tās visas ir mazās skolas. Tur nav pat paralēlo klašu.

Kādi būs šā gada centralizēto eksāmenu rezultāti, kļūs zināms pēc to izvērtēšanas. Pārbaudījumi vēl notiek un turpināsies jūnijā. Tikmēr trīs iekārojamākas valsts ģimnāzijas apsver domu par izmaiņām.

Katra no tām rīko savus iestājpārbaudījumus, bet, iespējams, jau nākamgad tie tiks apvienoti. Šobrīd šāda prakse ir uzņemšanai septītajā klasē.

Andris Priekulis
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors

Mēs apsveram arī nākamgad desmitajai klasei taisīt kopeksāmenu. Jo konstatējam, ka pie manis nāk gan pirmā, gan otrā. Pie viņiem ir līdzīgi. Un vienai bērnu grupai trīs reizes labojam darbus. Labāk izdara izvēli un pasaka, uz kuru ģimnāziju grib.

Mazināt vidusskolu klašu skaitu un uzņemamos audzēkņus tuvākajā laikā nav plānots.