Cik droši ir ”sērfot” internetā, un kas var palīdzēt, ja kļūsti par tiešsaistes noziegumu upuri? PROJEKTU ATBALSTA EIROPAS KOMISIJA

2 komentāri

Vairāk nekā 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju, lielākā daļa no tiem bērni un jaunieši, izmanto tiešsaistes, mobilās tehnoloģijas un ”sērfo” internetā katru dienu. Internets piedāvā neskaitāmas iespējas izglītoties, iepirkties, sazināties un izklaidēties. Taču tam ir arī savas ēnas puses – iebiedētāji, apsmējēji, troļļi, krāpnieki, pedofili un hakeri, kas slēpjas aiz datora ekrāna un var ietekmēt un apdraudēt vieglprātīgus ”sērfotājus”. Lai pasargātu sevi, ģimeni un draugus, interneta lietotājam jābūt informētam un zinošam.

Pēdējos divdesmit gados Eiropas Savienība (ES) cenšas padarīt interneta vidi drošāku, lai cilvēki var droši dalīties ar savu pieredzi, interesēm un idejām. Lai palīdzētu gadījumos, kad kāds saskāries ar aizdomīgām aktivitātēm, citu cilvēku noziedzīgu rīcību vai veikti pārkāpumi internetā pret bērniem un jauniešiem, informācija tiek nodota atbalsta tīklam. Tas vienoti darbojas visās ES valstīs, sāk nekavējoties rīkoties, palīdz noskaidrot notikušo un atrisināt situāciju, vajadzības gadījumā iesaistot citas tiesībsargājošās institūcijas, piemēram, policiju. Katrā Eiropas valstī ir Drošāka interneta centrs, uz kuru var zvanīt bez maksas, lai saņemtu ekspertu palīdzību jautājumos – tostarp par datu aizsardzību, privātumu tiešsaistē, viltus ziņām, dezinformāciju u.c.

Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki spētu pieņemt apzinātus lēmumus, darbojoties tiešsaistē, un varētu drošāk izmantot interneta sniegtās priekšrocības, nevis rīkotos vieglprātīgi, tā pakļaujot apdraudējumam dažādus savas dzīves aspektus – tiesības, finanses, labsajūtu. Drošāka interneta centrs sniedz palīdzību un atbalstu problēmu gadījumā, kā arī strādā pie sabiedrības informēšanas par internetā esošajiem riskiem.

Visā Eiropā ir ieviesti vairāki vienojoši standarti, kas padara mūsu dzīvi drošāku un ļauj labāk izmantot interneta iespējas – piemēram, Datu aizsardzības regula un citi tiesību akti, kas ierobežo noziegumus internetā visā ES, sargā mūsu privātumu, rūpējas par autortiesību ievērošanu, dod iespēju veikt drošus maksājumus tiešsaistē u.c. Katrā valstī ar Eiropola gādību ir pieejama arī drošāka interneta mājaslapa, kur ikviens, kas kļuvis par tiešsaistes noziegumu upuri, var ziņot un lūgt palīdzību. Latvijā šīs lapas adrese ir www.drossinternets.lv

Mērķis – drošāka interneta vide bērniem

Foto: depositphotos.com

Īpaši neaizsargāti no ļaundariem, iebiedētājiem, apsmējējiem un troļļiem tiešsaistē ir bērni. Eiropas Padomes statistika rāda, ka terorizēšana internetā ir problēma, par kuru INSAFE tīkla Drošāka interneta centru palīdzības dienestos saņemts visvairāk sūdzību. 65% no 10 843 palīdzības lūgumiem, ko laikā no 2018. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim saņēma INSAFE palīdzības dienesti, bija no pusaudžiem. Lai cīnītos ar šo problēmu, izveidota iniciatīva ”Drošāks internets bērniem.” Tās ietvarā 27 valstu Drošāka interneta centri, tostarp Latvijā esošais, sadarbojas nolūkā aizsargāt bērnus no viņiem kaitējoša interneta satura un palīdzēt pašiem sevi pasargāt, izmantojot internetu. ”Drošāks internets bērniem” strādā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes saturu internetā bērniem; veicinātu bērnu informētību un dotu iespējas nepieciešamības gadījumā rīkoties; radītu bērniem tiešsaistē drošu vidi; cīnītos pret bērnu seksuālu aizskaršanu un izmantošanu.

Viena no centru ieteiktajām aktivitātēm ir interaktīva spēle ”Happy onlife”, ko bērni un vecāki kopā var spēlēt, vienlaikus mācoties, ko drīkst un ko nedrīkst darīt tiešsaistē. Tāpat svarīgi neaizmirst, ka jābūt veselīgam līdzsvaram starp digitālo un reālo pasauli. Spēles mērķis ir palīdzēt sākt sarunu starp pieaugušajiem un bērniem jautājumos, kas attiecas uz drošību internetā. Lejupielādēt spēli var šeit: https://web.jrc.ec.europa.eu

 

Laimīgie stāsti

Foto: depositphotos.com

Latvijas drošāka interneta centrs sniedz palīdzību cilvēkiem, kas saskārušies ar pārkāpumiem vai nepatīkamām situācijām internetā ik dienu. Bieži tās ir saistītas ar lielākajām sociālo tīklu platformām – ”Facebook”, ”Instagram”, ”Youtube”.  Esot daļai Eiropas tīkla, drošāka interneta centriem ir lielākas iespējas lielās uzrunāt sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas un panākt, ka privātas fotogrāfijas nevar izplatīt internetā bez tajās redzamo personu piekrišanas.

Šāda iesaistīšanās ir nepieciešama itin bieži. Ir gadījumi, kad bērni savos sociālo tīklu kontos paši, to neapzinādamies, ievieto saturu, kas viņiem var kaitēt, un ir arī mērķtiecīgi izsmiešanas gadījumi.  Kāda mamma sazinājās ar Latvijas drošāka interneta centru tad, ka bija atklājusi, ka viņas bērna vārdā izveidots ”Instagram” konts ar mērķi pazemot bērnu. Ar Drošāka interneta centra palīdzību konts tika dzēsts pāris dienu laikā, un tika veiktas pārrunas skolā ar bērna pedagogiem un vecākiem, kuru bērni bija veikuši pazemošanas darbības. Savukārt kāda cita mamma bija satraukta par to, ka bērns ievietojis video ”Youtube”, kurā viņš dejo, dzied un ākstās, neapzinoties, ka pakļauj sevi izsmiešanas riskam. Drošāka interneta centrs konsultēja, kā mammai šajā gadījumā rīkoties, un konts pāris stundu laikā tika dzēsts.