Cietumu darbinieki neapmierināti ar zemajām algām, darba režīmu un slodzi

4 komentāri
Cietumu darbinieki neapmierināti ar zemajām algām, darba režīmu un slodzi
KASPARS KRAFTS, F64

Gaidot nākamā gada budžetu, cietumsargi dumpojas. Daudzi ieslodzījuma vietu darbinieki pauž neapmierinātību gan ar savu darba režīmu, gan ar zemo atalgojumu, kas dažādu izmaiņu dēļ pēdējā laikā viņiem sarucis.

Šobrīd izskatās, ka iekšlietu nozarei nākamā gada budžetā papildu nauda būs, taču cietumu darbinieki nav pārliecināti, ka tā nonāks arī pie viņiem.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība pavasarī anketēja tobrīd vēl desmit Latvijas cietumu amatpersonas, lai noskaidrotu to apmierinātību ar dienestu. No 1118 aptaujātajiem 98% norādījuši, ka gribētu strādāt 24 stundu režīmā, kā tas bijis kādreiz, jo jaunais 12 stundu darba režīms nav finansiāli izdevīgs. Lielākoties tādēļ, ka vairs nav iespējams darbu cietumā savienot ar citiem darbiem.

Valmieras cietuma uzraudzības daļas uzraugs Edgars Bole norāda: “Daudzi darbinieki ir aizgājuši projām, joprojām skatās uz iespējām sameklēt citu, alternatīvu darbavietu Valmierā, jo atalgojums, ko uz rokas saņemam, ir samazinājies. Attieksme no vadības puses nav motivējoša, un cilvēki neredz iemeslu uzturēties dienestā. Ir personas, kas pārgājušas strādāt uz ugunsdzēsējiem, jo tur joprojām ir 24 stundu dežūras, kas ir ērtākas cilvēkiem un iespējams salāgot ar otru darbu, jo atalgojums tomēr ir tāds, kāds ir.”

Algas uzraugiem un apsargiem atkarīgas arī no virsstundām, darba apjoma naktīs un dienesta pakāpes. Uzsākot darbu ieslodzījuma vietā, atalgojums pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 600 eiro. Kad uzkrāta pieredze, tiek saņemta atļauja strādāt dežūrmaiņās un nakts maiņās. Tad atlīdzība var sasniegt arī  880 eiro “uz rokas”.

Lai arī vēl augustā uzraugiem un apsargiem algas saruka vidēji par 100 eiro, jo pusdienlaiku vairs neieskaita darba laikā. Ieslodzījumu vietu pārvalde algu samazinājumu jau nākamajā mēnesī steidza kompensēt, nosakot īpašu koeficientu, naudu rodot no līdzekļiem, kas radušies, likvidējot Brasas cietumu.

Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns skaidro: “Šis koeficients ir palielināts līdz šā gada  31. decembrim, jautājums – kas būs 2020. gadā? Ieslodzījuma vietu pārvalde nav pateikusi, kas būs tālāk. Šobrīd visi priecājas, ka tagad ir atpakaļ tas, kas bija pirms atņemšanas, bet – kas būs 2020. gadā, neviens nav pateicis! Darbinieks atkal atrodas neziņā, par ko mēs arī sakām, – iestādes vadības profesionalitāte ir ļoti zema.”

Tikmēr Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ināra Spure pārmetumus raida Iekšlietu ministrijai – tā kavējoties valdībā iesniegt grozījumus, ar kuriem nākamgad tiktu palielināts atalgojums iekšlietu sistēmas un arī ieslodzījumu vietu strādājošajiem. Līdz ar to šobrīd apgalvot, ka algas ar janvāri cietumu apsargiem un uzraugiem nesamazināsies vai pat pieaugs, Spure nevarot.

“Solīts tas ir, neesam redzējuši jaunā budžeta pēdējo redakciju. Mūsu iestāde nav to redzējusi, jo valdība vēl acīmredzot cīnās par budžeta jautājumu. Es nevaru pateikt tieši 100%, tas nav no manis atkarīgs, – tur ir vai nav šī summa papildus iekšā ierēķināta. Tur ir jābūt plus mīnuss 1,4 miljoniem eiro,” saka Spure.

Iekšlietu ministrijā gan norāda, ka satraukumam neesot pamata, jo jau tuvākajās nedēļās grozījumi, ar kuriem paredzēts celt atalgojumu iekšlietu sistēmas un ieslodzījumu vietu darbiniekiem, nonāks Ministru kabinetā. Ātrāk tos nav bijis iespējams virzīt, jo, risinot budžeta sarunas, nebija skaidrības, cik lielu papildu finansējumu ministram izdosies “izsist”. Nākamgad budžetā iekšlietu nozarei papildus tiks piešķirti 18 miljoni eiro.