Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju nesaskata neko nosodāmu kontrabandas preču iegādē

68 komentāri

Latvijā joprojām aktuāla ir kontrabanda – jaunākie pētījumi liecina, ka ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju šādu produktu iegādi neuzskata par neko nosodāmu. Kopumā gan dinamika ir pozitīva, un neiecietība pret kontrabandu pamazām pieaug.

Nereti, runājot par ēnu ekonomiku Latvijā, tiek uzsvērtas aplokšņu algas vai nelegālā nodarbinātība, taču piemirstas kontrabandas preces. Ņemot vērā, ka tās iespaidā valsts budžetam garām varētu aiziet pat divi simti miljonu eiro, Rīgā trešdien notika pirmais nacionālajai kontrabandas problemātikai veltīts forums. Rīkotāji cer to iedibināt par ikgadēju tradīciju.

“Nesen Fiskālās disciplīnas padome teica, ka valsts budžetā nākamgad varētu būt deficīts ap 100 miljoniem eiro, šeit varētu būt tie līdzekļi, kā dubultā aizpildīt šo deficītu,” norādīja biedrības “Business Against Shadow Economy” pārstāvis Juris Stinka.

Maijā veikts pētījums apliecina, ka Latvijas sabiedrībā saglabājas augsts tolerances līmenis pret kontrabandu, piemēram, cigaretēm, alkoholu vai degvielu. 26% iedzīvotāju šādu preču iegādi melnajā tirgū neuzskata par neko nosodāmu. Vienlaikus iedzīvotāji labi pārzina, kur kontrabandas preces iegādāties. Pētījuma rezultāti gan ir labāki nekā iepriekšējos gados.

“Kas ir svarīgais, redzam, ka ir mainījusies attieksme. Tā ir kļuvusi neiecietīgāka. Redzam arī, ka valsts sektora cīņa tiek vērtēta atzinīga nekā iepriekš,” pauda pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvis Guntis Bērziņš atzina, ka atbildīgās iestādes Latvijā daudz rūpējas par kontrabandas piedāvājuma samazināšanu, bet pārāk maz domā par to, kāpēc ir tik liels pieprasījums.

Pasākumā puses bija vienisprātis, ka tieši ciešāka iestāžu sadarbībā pēdējos gados nesusi pozitīvu rezultātu un tas jāturpina.