Černobiļas tiesnesis latvietis Brīze: maigi sodi katastrofas vaininiekiem, bargi tautiešiem – disidentiem

4 komentāri

Pasaulē lielu ažiotāžu radījis TV seriāls par Černobiļas katastrofu un tās sekām. Tajā attēloti ne vien dramatiskie notikumi, bet arī tiem sekojošā tiesa. Tiesnesis, kurš atomkatastrofas vaininiekiem piemēroja 10 gadu cietumsodu, bija latvietis Raimonds Brīze, kurš padomju gados aiz restēm ielicis arī ne vienu vien Latvijas disidentu.

Raimonds Kazimirovičs Brīze dzimis Rīgā, 1931. gadā. Padomju laikos studējis tieslietas Latvijas Universitātē, specializējies krimināllietās. Brīze padomju savienībā kļuva slavens ar vairākām skaļām un pretrunīgi vērtētām prāvām. Disidentus viņš sodīja ļoti bargi, Černobiļas traģēdijas izraisītājus – apbrīnojami maigi.

Traģēdijas tiesas process notika Černobiļas pilsētas kluba telpās, – tas ir aptuveni 100 kilometru no atomstacijas, kurā notika sprādziens. Filmēšanas ierobežojumi un steiga pavadīja procesu. Tiesu vadīja Raimonds Brīze.

Daudzus izbrīnīja maigie sodi. Apsūdzētajai trijotnei – katram 10 gadi aiz restēm. Galvenais vaininieks, bīstamā eksperimenta veicējs Djatlovs nomira 1995. gadā – kolonijā.

Kā vēlāk atcerējās Černobiļas traģēdijas liecinieki, paviršība un nolaidība mijās ar galveno amatpersonu nepiemēroto izglītību, taču PSRS traģēdija mēģināja pēc iespējas notušēt, tādēļ arī sodi nebija tie bargākie. Padomju vara uzsvēra, ka negadījumā bojā gājis 31 cilvēks. Ukrainas puse tagad izvirzījusi versiju, ka bojā gājuši 25 000 cilvēku. No Latvijas avārijas seku likvidēšanā piedalījās vairāk nekā 6000 cilvēku.

“Direktoram bija liela vara. Bet viņš bija pēc izglītības siltumspeciālists, nevis atomspeciālists. Man radās tāds personisks iespaids, ka sagadījās tā, – lielākoties stacijā strādāja tieši siltumspeciālisti, nebija ne kodoldrošības nodaļas, ne radiācijas drošības nodaļas,” stāsta avārijas seku likvidators Valerijs Starodumovs.

Lasi vēl”Nelaime mūs satuvināja!” Atklāts Černobiļas likvidatora stāsts par 30 dienām radiācijas perēklī

Savas karjeras sākumā, 1962. gadā, Brīze ļoti bargi notiesāja astoņus latviešu disidentus, tostarp, Knutu Skujenieku. Diviem disidentiem piemēroja 15 gadus aiz restēm – vairāk nekā Černobiļas traģēdijas izraisītājiem 24 gadus vēlāk.

“Es biju ļoti laba kandidatūra. Atgriezies tikko no Maskavas, sevišķi plaši pazīstams nebiju. Tāpēc pie Belševicas klāt ķerties baidījās. Pie manis nebija jābaidās. Mani paņēma un aritmētiski pieplusēja pie vienas grupas. Tāpēc, ka daži bija ar mani runājuši, un es nebiju skrējis trīcošu roku ziņot! Bez aģitācijas un propagandas, es saņēmu otru pantu par neziņošanu,” atklāj Skujenieks.

Interesanti, ka pēc gada sekoja PSRS ģenerālprokurora protests šajā lietā par nesamērīgi bargiem sodiem. “Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tā lieta ir viens liels politisks brāķis! Pieprasīja pārkvalificēt. Man iedoto septiņu gadu vietā būtu divi gadi, kurus biju jau nosēdējis,” norāda Skujenieks.

Brīze tiesājis arī Azerbaidžānā notikušā Sumgaitas slaktiņa dalībniekus. Par tiesneša Brīzes tālākajām gaitām ziņu nav. Neoficiāli zināms, ka viņu vajājušas smagas veselības problēmas.