Čekas arhīvi atklāj unikālu fotogaleriju – attēlus, ar kuru palīdzību savulaik šantažēja cilvēkus

5 komentāri
Čekas arhīvi atklāj unikālu fotogaleriju – attēlus, ar kuru palīdzību savulaik šantažēja cilvēkus

Vēsturnieka Zigmāra Turčinska rīcībā nonācis unikāls vēstures pierādījums: fotoarhīvs no Balvu VDK nodaļas. Čekisti gadiem ilgi vākuši kompromitējošas fotogrāfijas, lai pēc tam šantažētu un ietekmētu vietējo iedzīvotāju dzīvi, karjeru, iespēju ieņemt kādu amatu vai ceļot. Visticamāk, daļu materiālu nodevuši tā sauktie “stukači”. Tas atklāj metodes, kādas represīvo iestāžu darbinieki izmantoja ikdienas darbā, laužot cilvēku likteņus.

Deviņdesmitajos, juku laikos, Balvu čekas nodaļā esot pavēlēts sadedzināt visus VDK dokumentus. Kastēs sašķirotie papīri esot izdalīti darbiniekiem, lai viņi tos sadedzinātu mājās. Tomēr kaste ar čekistu fotoarhīvu brīnumainā kārtā saglabājusies, un pēcāk tā nonākusi vēsturnieka Zigmāra Turčinska rīcībā.

Fotogrāfijas ir no brīvvalsts laika, vācu laika. Tajās fiksēti padomju valstij, tā teikt, bīstamie elementi, kuri radinieki bija pakļauti iespējamām represijām. Fotogrāfijas, visticamāk, iesnieguši “stukači”, rūpīgi aprakstot tajās redzamās personas.

“Te redzams vācu armijas formastērpā kāzu dienā kāds cilvēks. Rakstīts: “rodstviņik Pleša Jaņisa”. Tātad Pleša Jāņa radinieks. Viņa radinieks acīmredzot ir vācu armijā dienējis. Tātad Plešam nebūs iespējas tikt uz ārzemēm vai kādā amatā,” skaidro vēsturnieks.

Vai šādā gadījumā sanāk, ka čekisti varēja izsaukt uz pārrunām, izvilkt ārā, uzrādīt kompromātu, pieprasīt sadarbību, liegt iespēju braukt? “Varēja! Varēja arī neko nepaziņot, vienkārši nelaist cilvēku. Uz Bulgāriju, Zalatije Pisiki, kur visi gribēja braukt. Vienkārši netiec, un viss! Un tad domā, kāpēc netiec,” norāda Turčinskis.

Čekas interese neaprobežojās vien ar privāto fotoarhīvu ievākšanu. Pilsētas fotosalons sniedzis čekistiem visu interesējošo informāciju: “Tad, kad cilvēks gāja fotografēties, par cilvēkiem, par kuriem čeka interesējās, tika pieprasīti vēl papildu eksemplāri. Katram aizmugurē rakstīs, kas tas ir. Bondars, Zelčs, Pugačs, tā tālāk.”

Čeka aktīvi izmantoja dažādas maskēšanās metodes, saviem aģentiem mainot vārdus un pat inscenējot viņu bojāeju. Spilgts piemērs ir Nikolajs Balodis, segvārds “Kapitan”. Darbojies vācu diversantu vienībā, vēlāk savervējuši amerikāņi, pēc tam – čekisti. “Var redzēt, ka viņam čeka mainījusi uzvārdu. Identitāti iedevusi. Māsai rietumos paziņots, ka brālis gājis bojā autokatastrofā. Pēc kartītes skatoties, viņam bija cita identitāte,” skaidro vēsturnieks.

Pētāmo materiālu par čekas darbību ir daudz, taču milzīga daļa iznīcināta, lai slēptu režīma darbības aizkulises mehānismus, kas gadu gaitā bija rūpīgi noslīpēti.